Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 22.00 g, diametrs: 35.00 mm
Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof
Kalta 2008. g. Rahapaja Oy (Somija)
Mākslinieki: Arvīds Priedīte (grafiskais dizains), Jānis Strupulis
(plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Fonā - pilsētas namu jumti, augšdaļā puslokā uzraksts LATVIJAS
REPUBLIKA, centrā - kaķis, lejasdaļā vidū skaitlis 1 un zem tā puslokā
uzraksts LATS.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā uz jumtu fona uz skursteņa stāvošs skursteņslauķis ar trepēm
labajā un virves rituli ar birsti un atsvaru kreisajā rokā. Lejasdaļā
vidū kaķis un gadskaitlis 2008.
Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Tikai retais nav kaut reizi dzīvē sastapis melnā tērpā ģērbtu
nokvēpušu vīru ar micīti vai pat lepni slietu cilindru galvā. Vilnas
vadmalas svārkus parasti rotā spodrinātas misiņa pogas, un milzīgi
plato ādas jostu saslēdz spoža metāla sprādze. Skursteņslauķu allaž
pašpārliecināto gaitu līdzsvaro smagnēji šņorējami biezzoļu zābaki, bet
pār plecu pārmests viņu galvenais amata rīks - garas virves ritulis ar
asu drāšu birsti un metāla svaru bumbu galā.
Vienmēr tur, kur bijuši dūmeņi, tos vajadzējis tīrīt. Taču īstais skursteņslauķu laiks sākās 18. un 19. gadsimtā, kad, akmeņogles lietojot, lielpilsētu gaiss un dūmvadi sarada ar bieziem kvēpiem un ugunsgrēka briesmas spieda ļaudis pastiprināti rūpēties par dūmeņiem.
Sākumā skursteņslauķa darbus augsto jumtu smailēs lika darīt izveicīgiem zēniem, un, piemēram, Lielbritānijā 1788. gada noteikumi prasīja, lai viņi nebūtu jaunāki par astoņiem gadiem. Tā arī angļu literatūras klasiķa Čārlza Dikensa romānā "Olivers Tvists" viltīgais Gemfīlds mēģina padarīt mazo Oliveru par skursteņslauķa mācekli. 1840. gadā vecuma cenzs palielināts līdz 21 gadam, un turpmāk ar skursteņslauķa pienākumiem nodarbojās nopietni vīri. Tāpēc dāņu rakstnieka Hansa Kristiana Andersena pasakā "Gane un skursteņslauķis" abus porcelāna personāžus jau saista pašaizliedzīga mīlestība.
Ogles pakāpeniski nomainīja nafta, dabasgāze un elektroenerģija, krāsnis aizstāja centrālapkures sistēmas. Taču skursteņslauķu pakalpojumi vēl arvien ir pieprasīti, un nekas neliecina par šā amata drīzu izzušanu, lai gan tradicionālais skursteņslauķis moderno pilsētu ielās sastopams arvien retāk.
Skursteņslauķi ir smaidīgi un laipni, jo zina, ka par viņiem ļaudis priecāsies pat vietās, kur dūmeņi kārtībā vai to nemaz nav. Tas tāpēc, ka skursteņslauķi tiek uzskatīti arī par laimes nesējiem. Uz ielas pēkšņi ieraugot šos vīrus, cilvēki visbiežāk iedomājas kādu vēlmi un paberzē melnu pogu. Tad viss iecerētais un kārotais piepildīšoties. Dažviet skursteņslauķus aicina piedalīties pat kāzu rituālos, lai vadītu laulības dzīvi mīlestībā, saticībā, labklājībā un veselīgu bērnu pulkā.
Latvijas Banka sniedz vēl vienu oriģinālu šo ticējumu attīstības iespēju. Ikdienā sastapt skursteņslauķi ir visai grūti, tāpēc laimes alkās varam paberzēt monētu, kur nokvēpušais vīrs, cēli nostājies dūmeņa galā, lūkojas pāri pilsētai, un viņam līdzās vienīgie asistenti - nenogurstošais jumtu censonis kaķis un šalcošais vējš. Tiem, kas tic brīnumam, varbūt arī šeit darbosies laimes pogas efekts - veiksme un ilgu piepildījums ienāks cilvēku mājās un likteņos.
Krievijas numismātikas publikāciju izdevniecības Watermark Publishing House konkursā Монетное созвездие sudraba "Laimes monēta" tika atzīta par Gada sudraba monētu.
Sk. Latvijas monētu iegūtās balvas starptautiskos konkursos.