Latvijas Banka izsludinājusi kārtējo studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursu, kura mērķis ir veicināt Latvijas un eiro zonas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, iesaistot šajā darbā spējīgākos jaunos ekonomistus.
Konkurss tiek rīkots 18. reizi, un tajā aicināti piedalīties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņi, nepilsoņi un ārzemnieki, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā Baltijas valstīs akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es), kā arī Baltijas valstu iedzīvotāji, kas studē ārvalstīs.
Konkursa darbiem piedāvātas 30 tēmas, kas saistītas ar monetāro politiku, makroekonomisko attīstību un finanšu stabilitāti (pilns tēmu uzskaitījums – vietnē https://www.makroekonomika.lv/konkursi/latvijas-banka-izsludina-studentu-zinatniski-petniecisko-darbu-konkursu).
Konkursā jau trešo gadu paredzēts piešķirt izcilā latviešu ekonomista Jura Vīksniņa vārdā nosaukto speciālbalvu labākajam darbam, kura tapšanā izmantotas integrētas ekonomikas un vēstures zinātniskās metodes, sniedzot novatorisku skatu uz kādu no Latvijas, Baltijas valstu vai Eiropas tautsaimniecības attīstības posmiem vai ekonomikas ideju vēstures kontekstā. Līdz šim konkursam nav iesniegti atbilstoši darbi, taču gan ekonomikas pētniecībai, gan publiskajai diskusijai par pasaules un Latvijas ekonomikas notikumiem darbi un pētnieki ar ekonomikas vēstures ievirzi ir ļoti nepieciešami.
Darbi jāiesniedz Latvijas Bankā no 2020. gada 18. maija līdz 1. jūnijam. Uzvarētājus noteiks speciāli izveidota Latvijas Bankas ekonomistu žūrija. Godalgotie darbi tiks publicēti interneta vietnē www.makroekonomika.lv, to autori saņems naudas prēmijas (t.sk. 1. vietas ieguvējs – 2000 eiro un Jura Vīksniņa balvas ieguvējs – 1422.87 eiro).
2018./2019. studiju gadā rīkotajā studentu zinātnisko darbu konkursā tika iesniegti 14 darbi, kuru autori bija 20 studenti no četrām Latvijas augstskolām. Konkursā 1. vieta netika piešķirta, bet 2. vietu ieguva divi darbi – "Measuring Fiscal Policy Stance in Real Time and Ex Post in the European Union Member States" ("Fiskālās politikas nostājas vērtējums reālā laikā un pēc fakta Eiropas Savienības dalībvalstīs"; autores Palina Tember un Elza Siliņa, Rīgas Ekonomikas augstskola), kurā pētīta fiskālās politikas pārmaiņu atkarība no ekonomiskās attīstības cikla, kā arī "The Twin Deficits Hypothesis in the Eastern European Group: an Empirical Investigation" ("Dvīņu jeb divkāršā deficīta hipotēze Austrumeiropas valstīs: empīriskā izpēte"; autori Onufrii Lonevskyi un Kristijonas Klimaitis, Rīgas Ekonomikas augstskola), kurā pētīts, vai pastāv sakarība starp budžeta deficītu un tekošā konta deficītu Austrumeiropas valstīs.
Konkursa nolikumu, iepriekšējo gadu laureātu darbus un citus materiālus sk. Latvijas Bankas interneta vietnes www.makroekonomika.lv sadaļā "Studentiem". Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova blogs par konkursa norisi un priekšnoteikumiem izcila diplomdarba uzrakstīšanai pieejams https://www.makroekonomika.lv/atzinas-no-latvijas-bankas-diplomdarbu-konkursa-2016, https://www.makroekonomika.lv/atzinas-no-latvijas-bankas-diplomdarbu-konkursa-2017, https://www.makroekonomika.lv/latvijas-bankas-diplomdarbu-konkursa-atzinas-2018 un https://www.makroekonomika.lv/latvijas-bankas-diplomdarbu-konkursa-atzinas-2019 (prezentācija – http://www.slideshare.net/LatvijasBanka/k-uzrakstt-izcilu-diplomdarbu). Augstskolām ir iespēja pieteikties O. Krasnopjorova vieslekcijai par to, kā uzrakstīt izcilu diplomdarbu.
Apzinoties ekonomikas izglītotības lomu sabiedrības dzīves kvalitātē un tautsaimniecības attīstībā, Latvijas Banka veic sistēmisku darbu ekonomikas izglītošanā. Latvijas Banka sociālo zinību skolotājiem, skolēniem, studentiem u.c. interesentiem aktīvi piedāvā dažādas iespējas izprast ekonomikas likumsakarības. Partnerībā ar citām Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014.–2020. gadam īstenošanā iesaistītajām institūcijām Latvijas Banka veicina tādas sabiedrības attīstību, kurā cilvēkiem ir zināšanas par finansēm un ekonomiku un viņi spēj tās izmantot savas finansiālās ilgtspējas nodrošināšanai, konkurētspējas darba tirgū un labklājības paaugstināšanai, tā radot arī priekšnoteikumus sabiedrības kopējai attīstībai.