Latvijas Bankas valde ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2020. gada finanšu pārskatus, kuros fiksēts, ka Latvijas Bankas 2020. gada peļņa ir 26.6 milj. eiro (aptuveni 2019. gada līmenī, kad tā sasniedza 27.2 milj. eiro).
Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas gada finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka saņēmusi pozitīvu revidentu atzinumu par tās 2020. gada finanšu pārskatiem no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".
Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" 70% jeb 18.7 milj. eiro no Latvijas Bankas 2020. gada peļņas tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa – Latvijas Bankas rezerves kapitālā.
Latvijas Bankas pēdējo piecu gadu kopējā peļņa ir sasniegusi 104 milj. eiro, no kuriem 71 milj. eiro ieskaitīts valsts ieņēmumos.
Latvijas Banka 2020. gadā turpināja attīstīt efektīvu, drošu un inovatīvu maksājumu infrastruktūru, t.sk. gada laikā dubultojot apstrādāto zibmaksājumu skaitu un apjomu, kā arī strauji kāpinot zibsaišu (kas sniedz iespēju kredītiestāžu klientiem zibmaksājumus un citus maksājumus veikt ērtāk un ātrāk, maksājuma sagatavošanā norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru vai citu saņēmēja kontam piesaistītu identifikatoru) pieejamību. 2020. gada beigās Zibsaišu reģistrā bija reģistrēts 321 tūkst. zibsaišu jeb 13 reižu vairāk nekā iepriekšējā gada beigās. Zibsaišu reģistrā tika veikti 3.7 milj. pieprasījumu (215 reižu vairāk nekā 2019. gadā). Latvijas Bankas aktīvā iesaiste sniedza iespēju Zibsaišu reģistru izmantot gan Latvijas, gan Igaunijas kredītiestādēm.
Skaidrās naudas jomā 2020.gadā centrālā banka nodrošināja 133.7 milj. no kredītiestādēm saņemto banknošu pārbaudes, no tām 8.7% jeb 11.6 milj. tika aizstātas ar jaunām. Uzlabojot skaidrās naudas apstrādes procesu, turpināti darbi banknošu skaitīšanas procesu automatizācijai un modernizācijai.
Vēl viena būtiska Latvijas Bankas darbības joma ir ekonomiskā analīze un pētnieciskais darbs. Analīzē balstīta izpratne par aktuālajām norisēm ir svarīgs priekšnoteikums kvalitatīvu ekonomikas politikas lēmumu izstrādei. Īpaši aktuāli tas kļūst ekonomiskās lejupslīdes periodos un paaugstinātas nenoteiktības apstākļos. Covid-19 pandēmija un ar to saistītā ekonomikas politikas reakcija gan Eiropā, gan Latvijā lika būtiski pārskatīt arī Latvijas Bankas pētniecības prioritātes un pielāgot makroekonomiskās prognozēšanas procesu. Tāpat Latvijas Banka aktīvi iesaistījās valdības veidotajās darba grupās ekonomikas atbalstam Covid-19 seku pārvarēšanai.
2020. gadā Latvijas Banka turpināja pētniecisko darbību trijos prioritārajos virzienos: monetārās politikas transmisija, fiskālā politika un valsts parāda ilgtspēja un ilgtermiņa izaugsme un konkurētspēja.
2020. gadā tika veikta arī padziļināta izpēte par iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu procentu likmes noteicošajiem faktoriem, ar ekonometrisko modeļu palīdzību analizējot apjomīgos Kredītu reģistra mikrodatus.
2020. gadā īstenotas vairākas sabiedrībai nozīmīgas aktivitātes, piemēram, sadarbībā ar partneriem finanšu nozarē un Saeimā panākti grozījumi likumā, lai tūkstošiem cilvēku varētu dzēst 2008.–2009. gada krīzes bezcerīgās hipotekārās saistības, tā pilnvērtīgi atgriežoties ekonomiskajā apritē. Turpinājās digitāla mācību līdzekļa "Mana ekonomika" izstrāde skolām, kas uzlabos ekonomikas mācību kvalitāti. Latvija arī aktīvi iesaistījās Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas stratēģijas izvērtēšanas procesā, aicinot arī Latvijas sabiedrību paust viedokli par monetārās politikas nākotni un ciešāku saiti ar sabiedrības vajadzībām.
Par nozīmīgākajiem paveiktajiem Latvijas Bankas darbiem 2020. gadā sk. pievienoto infografiku.
2021. gadā Latvijas Banka iecerējusi vairākas sabiedrībai nozīmīgas aktivitātes, to vidū:
- inovatīvā Zibprasījumu servisa ieviešanu. Zibprasījumu serviss būs starpbanku risinājums, kas ļaus nosūtīt zibenīgi ātru maksājuma pieprasījumu maksātājam, kam tas būs tikai jāapstiprina, un zibprasījuma iniciators saņems naudu. Uzņēmējiem un valsts iestādēm jaunais serviss ļaus nosūtīt maksājuma pieprasījumus, tajos iekļaujot rēķinu informāciju to tiešai apstiprināšanai (samaksai) bez maksājuma informācijas ievades. Tas padarīs maksājumu procesu vēl ērtāku, mazinās kļūdu iespējamību un veicinās rēķinu ātrāku samaksu Latvijā;
- iniciatīvu par skaidrās naudas plašas pieejamības saglabāšanos arī Latvijas reģionos. Plānots apspriest iespēju ieviest minimālos bezmaksas pakalpojuma un sasniedzamības kritērijus – minimālo bankomātu skaitu, maksimālo attālumu līdz tuvākajam bankomātam, minimālo skaidrās naudas apjomu, kas pieejams bez papildu izmaksām, minimālo bankomāta pieejamības darba laiku. Diskusija jau sākta ar skaidrās naudas apritē tieši iesaistītajām profesionālajām institūcijām;
- pētniecības virziena stiprināšanu, koncentrējoties uz Latvijas ilgtspējīgai attīstībai nozīmīgiem jautājumiem;
- centralizēta datu kataloga ieviešanu finanšu statistikas jomā, t.sk. informācijas apkopošanas un uzturēšanas automatizāciju.
2021. gadā plānoti arī notikumi, kas būtiski ietekmēs Latvijas Bankas ikdienas darbību un visa finanšu sektora attīstību tuvākajā nākotnē, t.sk. jaunā Latvijas Bankas likuma virzība Saeimā, kas paredzēs integrāciju ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un apvienotās institūcijas darba uzsākšanu ar 2023. gada 1. janvāri. Vienlaikus jau šogad iecerēts mainīt Latvijas Bankas pārvaldības modeli, pārejot uz viena līmeņa pārvaldi.