Apdrošināšanas noteikumu piekļūstamības novērtējums

Publicēts: 13.11.2024.

Novērtējums veikts: 2024. gada 3. ceturksnī.

Attiecas uz: visiem apdrošinātājiem.

I. Prasība par apdrošināšanas produkta informācijas skaidrību un saprotamību

Dažādos normatīvajos aktos ir noteiktas detalizētas apdrošināšanas produktu izstrādes, izplatīšanas un apdrošināšanas līguma noslēgšanas prasības, paredzot virkni pienākumu gan apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, gan arī apdrošinājuma ņēmējiem.

Apdrošināšanas produktu izplatīšanas ietvaros ir būtiski sniegt kvalitatīvu un apdrošinājuma ņēmēja vajadzībām atbilstošu un piemērotu informāciju savlaicīgi pirms līguma noslēgšanas, lai apdrošinājuma ņēmējs var pieņemt informētu un pamatotu lēmumu par labu kādam konkrētam apdrošināšanas produktam. Apdrošinājuma ņēmējiem ir jāsaņem viegli lasāma, saprotama un salīdzināma apdrošināšanas produkta informācija, kas ietver gan apdrošināšanas polisi un apdrošināšanas noteikumus, gan arī standartizētu apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu.

Apdrošināšanas līguma likuma 8. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka apdrošināšanas līguma noteikumiem jābūt skaidriem un saprotamiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta otrajā daļā ir noteikts, ka līguma noteikumi formulējami vienkāršā un saprotamā valodā. Šā panta 2.² daļā noteikts, ka neskaidri un neprecīzi rakstveida līguma noteikumi tiek tulkoti par labu patērētājam.

Vienkāršās valodas lietošanas pienākumu nosaka Komisijas 2017. gada 11. augusta Īstenošanas regulas (ES) 2017/1469, kas nosaka apdrošināšanas produkta informācijas dokumenta standartizētu noformējumu, 5. pants: "Apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu sagatavo vienkāršā valodā, veicinot patērētāju izpratni par minētā dokumenta saturu, un tas pievēršas būtiskākajai informācijai, kas klientam ir nepieciešama, lai izdarītu informētu lēmumu. Žargonu neizmanto."

Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīva (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām Latvijā pārņemta ar Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumu un Ministru kabineta 2024. gada 27. februāra noteikumiem Nr. 128 "Preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības". Normatīvajos aktos noteiktās piekļūstamības prasības ir attiecināmas uz virkni preču un pakalpojumu, tostarp elektroniskās tirdzniecības pakalpojumiem. Attiecībā uz informācijas sniegšanu cita starpā paredzēts, ka:

informāciju par pakalpojumu sniedz lietotājam saprotamā un uztveramā veidā;
izmanto atbilstoša lieluma un piemērotas formas burtus, ņemot vērā paredzamos lietošanas apstākļus, kā arī izmanto pietiekamu kontrastu un pielāgojamus attālumus starp burtiem, rindām un rindkopām;
elektronisko informāciju, kas nepieciešama pakalpojuma sniegšanai, sniedz konsekventā un piemērotā veidā, nodrošinot, ka tā ir uztverama, izmantojama, saprotama un skaidra.

2023. gadā tika publicēts Starptautiskās Standartizācijas organizācijas vienkāršās valodas standarts ISO 24495-1:2023 – 1. daļa: Pārvaldības principi un vadlīnijas. Turpmāk ir paredzēts publicēt arī standarta nākamās daļas: 2. daļa: Juridiskā komunikācija un 3. daļa: Zinātniskā rakstība. Standartā ir noteikta vienkāršās valodas definīcija un uzsvērts, ka vienkāršo valodu ir vēlams izmantot visu veidu dokumentos, tostarp juridiskajos, tehniskajos un informatīvajos materiālos, lai būtiski uzlabotu sabiedrības izpratni un iesaisti. Tekstu uzskata par uzrakstītu vienkāršajā valodā, ja tā formulējums, struktūra un noformējums ir tik skaidri, ka mērķauditorija var viegli atrast vajadzīgo informāciju, to saprast un izmantot.

II. Apdrošināšanas noteikumu piekļūstamības novērtējums

Latvijas Banka 2024. gada septembrī novērtēja vairāku Latvijā darbojošos apdrošinātāju īpašuma apdrošināšanas privātpersonām noteikumu piekļūstamību atbilstoši iepriekš minēto normatīvo aktu būtībai, tostarp to, vai apdrošināšanas noteikumi ir skaidri, formulēti vienkāršā un saprotamā valodā, apdrošinājuma ņēmējiem viegli uztverami un izmantojami.

Lai apdrošināšanas noteikumu piekļūstamību novērtētu vispusīgi no dažādiem vienkāršās valodas lietošanas aspektiem, Latvijas Banka izveidoja novērtējuma kritēriju sarakstu, strukturējot kritērijus pa šādām tēmām:

noteikumu skaidrība un vienkāršība;
teksta struktūra un loģiskā secība;
lietoto terminu konsekvence un precizitāte;
piekļūstamība un lasāmība;
iekšējo un ārējo atsauču izmantošana;
kopsavilkuma esamība.

Latvijas Banka izlases veidā iekļāva novērtējumā četrus īpašuma apdrošināšanas privātpersonām noteikumus.

III. Novērtējuma secinājumi

Latvijas Banka secina, ka trīs (no kopumā četriem vērtētajiem) īpašuma apdrošināšanas privātpersonām noteikumi ir uzrakstīti sarežģītā valodā un dažkārt arī neskaidri. Tas apgrūtina apdrošinājuma ņēmēju izpratni un apzinātu lēmumu pieņemšanu par apdrošināšanas produktu. Lai arī vērtējumi par atsevišķām kritēriju tēmām starp dažādiem apdrošināšanas noteikumiem atšķiras, kopumā var izdarīt šādus secinājumus:

teikumu un rindkopu struktūra ir sarežģīta, neskaidra un pārprotama;
teikumi ir pārāk gari un sarežģīti, ar vairākiem palīgteikumiem un vārdiem iekavās;
tekstā bieži lietotas ciešamās kārtas konstrukcijas un tas ir liekvārdīgs;
teikuma priekšmets un izteicējs bieži neatrodas teikuma sākumā un viens otram blakus;
teksts nav veidots dialoga formā, ar lasītāja iesaisti, tas ir ierēdniecisks un atsvešināts;
informācija ir pārāk blīva un grūti uztverama, nav izmantoti uzsvēruma punkti;
noteikumu punktu numerācija ir pārlieku sarežģīta, ar daudziem līmeņiem;
teksta formatējums un fonta veids, kā arī burtu izmērs vai krāsa apgrūtina lasīšanu;
teksts ir grūti pārskatāms, atstarpes starp rindām ir šauras un gandrīz nav izmantots "baltais laukums";
tiek izmantotas daudzas nevajadzīgas un neskaidras atsauces gan uz to pašu noteikumu citiem punktiem vai sadaļām, gan uz ārējiem informācijas avotiem;
noteikumiem netiek veidots kopsavilkums par būtisko informāciju vai arī tas ir formulēts sarežģīti un neskaidri.

Vienu (no kopumā četriem vērtētajiem) īpašuma apdrošināšanas privātpersonām noteikumu vērtējums bija būtiski labāks. Lai gan arī šajos noteikumos attiecībā uz atsevišķām vērtētajām kritēriju tēmām bija iespējami sīki uzlabojumi, Latvijas Banka kopumā secināja, ka šie apdrošināšanas noteikumi ir piekļūstami, rakstīti vienkāršajā valodā, labi strukturēti un lietotājam saprotami.

IV. Turpmākā rīcība

Ar mērķi vienkāršot apdrošināšanas līguma noteikumus un padarīt tos apdrošinājuma ņēmējiem skaidrākus un saprotamākus Latvijas Banka ir rosinājusi priekšlikumu grozīt normatīvos aktus, nosakot prasību apdrošināšanas līguma noteikumus sagatavot vienkāršajā valodā, pamatojoties uz Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) standartu par vienkāršās valodas lietošanu.

Lai jau šobrīd stiprinātu skaidru un nozarē saskaņotu vienkāršās valodas principu lietošanu apdrošināšanas līguma noteikumos, aicinām apdrošinātājus izvērtēt savu apdrošināšanas produktu noteikumu uztveramību, lasāmību un saprotamību, tādējādi nodrošinot skaidras, precīzas un saprotamas informācijas sniegšanu apdrošinājuma ņēmējiem.

Latvijas Bankas novērtējumā izmantotais apdrošināšanas noteikumu piekļūstamības kritēriju saraksts

Informācijas piekļūstamības nodrošināšana – tādas informācijas sagatavošana, kas ir saprotama arī cilvēkiem bez speciālista zināšanām attiecīgajā nozarē vai juridiskās izglītības. Tā ietver noformējuma, stila, toņa, vārdu izvēles un audiovizuālo risinājumu pielāgošanu adresātam, izvairoties no specifiskiem nozares terminiem un sarežģītām teikuma konstrukcijām.

Vienkāršā valoda – tekstu uzskata par uzrakstītu vienkāršajā valodā, ja tā formulējums, struktūra un noformējums ir tik skaidri, ka mērķauditorija var viegli atrast vajadzīgo informāciju, to saprast un izmantot.

Novērtējuma kritēriju saraksts

Nr. p. k.	Kontroljautājums	Vērtējuma punkti
1.	Skaidrība un vienkāršība
1.1.	Vai noteikumi ir rakstīti vienkāršā valodā, izvairoties no juridiskā žargona un birokrātiskas jeb ierēdnieciskas izteiksmes?
	Valoda ir skaidra un viegli saprotama plašai sabiedrībai, tekstā nav juridiskā žargona un birokrātiskas izteiksmes.	5
	Tekstā gandrīz nav juridiskā žargona. Ir tikai daži sarežģītas valodas piemēri.	4
	Vietām ir izmantots juridiskais žargons un birokrātiska izteiksme, taču kopējā nozīme joprojām ir saprotama.	3
	Bieža juridiskā žargona un birokrātiskas izteiksmes lietošana. Teksta izpratne prasa zināmas pūles.	2
	Tekstu pārsvarā veido juridiskais žargons un birokrātiska izteiksme. Teksts ir grūti saprotams lasītājam, kas nav jurists vai jomas speciālists.	1
1.2.	Vai teikumu un rindkopu struktūra ir vienkārša, skaidra un nepārprotama?
	Teikumi un rindkopas ir kodolīgi, skaidri un viegli saprotami. Nav nevajadzīgi izmantota nolieguma izteiksme. Ir saskaņoti locījumi un pareizi novietoti prievārdi pirms vai aiz patstāvīgā vārda.	5
	Lielākā daļa teikumu ir vienkārši. Retos gadījumos izmantotas sarežģītas konstrukcijas, piemēram, vairāki palīgteikumi vienā teikumā, nepareizi novietots apzīmētāja palīgteikums, nepareizi novietoti prievārdi.	4
	Vairāki teikumi jāpārlasa vēlreiz, lai tos saprastu.	3
	Daudz pārprotamu vai sarežģītu teikumu. Teksts iekavās (vairāk par 1–2 vārdiem), nepareizi novietoti prievārdi. Lielāko daļu teksta ir grūti saprast.	2
	Gandrīz visi teikumi ir sarežģīti vai pārprotami, padarot teksta uztveri un izpratni neiespējamu.	1
1.3.	Vai tekstā ir kodolīgi teikumi, vairoties no garām teikumu konstrukcijām?
	Visi teikumi ir kodolīgi un precīzi.	5
	Lielākā daļa teikumu ir kodolīgi. Retos gadījumos izmantotas garas konstrukcijas, kuras joprojām ir skaidri saprotamas.	4
	Vairāki teikumi ir pārāk gari un sarežģīti – ar vairākiem palīgteikumiem, vārdiem iekavās un uzskaitījumu, kas nav noformēts ar uzsvēruma punktiem.	3
	Daudzi teikumi ir pārāk gari, padarot tos grūti saprotamus.	2
	Tekstā pārsvarā ir gari teikumi, apgrūtinot tā izpratni.	1
1.4.	Vai tekstā ir izmantota darāmā kārta, mazinot ciešamās kārtas un lietvārdīgas konstrukcijas?
	Pārsvarā ir izmantota darāmā kārta. Tekstā gandrīz nav lietvārdīgu konstrukciju, tādu kā “veikt pārbaudi”, nevis “pārbaudīt”, “veikt kontrolēšanu”, nevis “kontrolēt”.	5
	Pārsvarā ir izmantota darāmā kārta ar retām ciešamās kārtas un lietvārdīgām konstrukcijām, tādām kā “tiek darīts”, nevis “dara”, “ir traucējošs”, nevis “traucē”, “veic pārbaudi”, nevis “pārbauda”.	4
	Ir izmantota gan darāmā, gan ciešamā kārta. Daļu teikumu varētu pārfrāzēt darāmajā kārtā, padarot tekstu kodolīgāku un uztveramāku.	3
	Biežs ciešamās kārtas lietojums un lietvārdīga izteiksme, mazinot teksta skaidrību un uztveramību.	2
	Pārsvarā izmantota ciešamā kārta, nav skaidrs, kas ir darītājs un kas ir objekts. Daudz lietvārdīgu konstrukciju.	1
1.5.	Vai tekstā ir novērsta liekvārdība?
	Teksts ir kodolīgs, vairoties no liekvārdības un nevajadzīgiem izteicieniem. Iekļauta tikai vajadzīgā informācija bez liekām detaļām.	5
	Tekstā ir pavisam nelielas liekvārdības pazīmes.	4
	Vietām tekstā vērojama liekvārdība un gari izteikumi, bet kopumā teksts ir saprotams.	3
	Tekstā ir daudz liekvārdības un nevajadzīgas informācijas, mazinot tā skaidrību un pagarinot teikumus.	2
	Tekstā ir pārāk daudz liekvārdības, ir grūti atrast vajadzīgo saturu. Ir daudz garu un nevajadzīgu izteicienu, kurus var saīsināt.	1
1.6.	Vai teikuma priekšmets un izteicējs ir novietoti teikuma sākumā un pēc iespējas viens otram blakus?
	Teikuma priekšmets un izteicējs vienmēr atrodas teikuma sākumā un pēc iespējas viens otram blakus.	5
	Teikuma priekšmets un izteicējs pārsvarā atrodas teikuma sākumā un viens otram blakus.	4
	Vairākos teikumos gramatiskais centrs neatrodas teikuma sākumā un teikuma priekšmets un izteicējs nav blakus (tos atdala konstrukcijas “saskaņā ar”, “pamatojoties uz” u. tml.).	3
	Teikuma priekšmets un izteicējs visbiežāk neatrodas teikuma sākumā un viens otram blakus.	2
	Teikuma priekšmets un izteicējs gandrīz nekad neatrodas teikuma sākumā un viens otram blakus.	1
1.7.	Vai tekstā ir maz saīsinājumu un akronīmi ir izskaidroti? (Attiecas arī uz plaši lietojamajiem saīsinājumiem.)
	Tekstā gandrīz nav saīsinājumu, un tie daži, kas izmantoti, ir izskaidroti (piemēram, akronīmi jeb no vairāku vārdu sākumburtiem veidoti nosaukumi).	5
	Tekstā ir izmantoti daži saīsinājumi, lielākā daļa ir izskaidroti.	4
	Tekstā ir izmantoti vairāki saīsinājumi, akronīmi bieži vien nav izskaidroti.	3
	Biežs saīsinājumu lietojums, akronīmi visbiežāk nav izskaidroti.	2
	Pārāk daudz saīsinājumu, akronīmi nav izskaidroti.	1
1.8.	Vai teksts ir veidots dialoga formā ar lasītāja iesaisti?
	Teksts iesaista lasītāju tiešā komunikācijā, lietojot formu “mēs” un “jūs”. Aicinājumi rīkoties, pozitīvs tonis. Ir ņemts vērā lasītāja mērķis.	5
	Daļēja lasītāja iesaiste ar nelielām formālām vai atsvešinātām vietām.	4
	Daži teksta fragmenti šķiet atsvešināti vai pārāk formāli, tajos nav ņemts vērā lasītāja mērķis.	3
	Vāja lasītāja iesaiste, teksts šķiet attālināts un nepieejams. Lasītāja mērķis pārsvarā nav ņemts vērā.	2
	Nav lasītāja iesaistes. Teksts ir birokrātisks un atsvešināts. Tas atbilst tikai autora mērķim.	1
2.	Teksta struktūra un loģiskā secība
2.1.	Vai noteikumi ir loģiski strukturēti ar skaidriem virsrakstiem un apakšvirsrakstiem vienotā stilā? Vai ir pieejams satura rādītājs?
	Teksts ir labi un loģiskā secībā strukturēts, ņemot vērā lasītāja mērķi un zināšanas. Visas sadaļas ir pārskatāmas, ar saprotamiem virsrakstiem un apakšvirsrakstiem. Ir satura rādītājs.	5
	Teksts pārsvarā ir labi strukturēts, ar skaidriem virsrakstiem, apakšvirsrakstiem un satura rādītāju.	4
	Teksts ir salīdzinoši labi strukturēts, taču dažas sadaļas var būt grūti atrast vai arī tās nav sakārtotas loģiskā secībā. Nav ņemts vērā lasītāja mērķis un zināšanas. Virsraksti, apakšvirsraksti un satura rādītājs ir neskaidri vai to nemaz nav.	3
	Grūti uztverama teksta struktūra, trūkst loģiskas un saprotamas secības. Virsraksti un apakšvirsraksti ir neskaidri vai to nav. Nav satura rādītāja.	2
	Tekstam trūkst struktūras, tajā ir grūti orientēties. Teksts nav vērsts uz lasītāja mērķi un zināšanām. Trūkst satura rādītāja, virsrakstu vai apakšvirsrakstu.	1
2.2.	Vai ir izmantoti uzskaitījumi ar uzsvēruma punktiem, lai sadalītu apjomīgu informāciju un izklāstītu sarežģītus teikumus? (Nepārsniedzot 2 līmeņus un izmantojot vienkāršus simbolus)
	Tekstā ir plaši izmantoti uzskaitījumi ar uzsvēruma punktiem, kur tas iederas.	5
	Uzskaitījumi ar uzsvēruma punktiem pārsvarā ir izmantoti iedarbīgi.	4
	Uzskaitījumi ar uzsvēruma punktiem ir izmantoti vairākkārt, taču nereti pārsniedz 2 līmeņus, ir sarežģīti izklāstīti un nepadara tekstu vieglāk uztveramu.	3
	Uzskaitījumi ar uzsvēruma punktiem ir izmantoti reti. Informācija ir grūti uztverama.	2
	Uzskaitījumi ar uzsvēruma punktiem nav izmantoti. Informācija ir pārāk blīva un grūti uztverama.	1
2.3.	Vai punktu un apakšpunktu numerācija ir skaidra un vienkārša?
	Numerācijas nav vai arī tā ir skaidra un viegli uztverama, nepārsniedzot 2 līmeņos.	5
	Kopumā skaidra numerācija, ar dažiem izņēmumiem.	4
	Numerācija vietām ir sarežģīta, 3 līmeņos, bet joprojām saprotama.	3
	Numerācija ir pārlieku sarežģīta ar 4 un vairāk līmeņiem.	2
	Numerācija ir ļoti sarežģīta, grūti izsekojama un saprotama.	1
3.	Terminu konsekvence un precizitāte
3.1.	Vai termini ir izmantoti konsekventi visā dokumentā?
	Termini ir skaidri definēti un lietoti konsekventi.	5
	Terminu lietojums pārsvarā ir konsekvents, ar nelielām variācijām.	4
	Ir vērojamas dažas terminoloģiskas nekonsekvences un nevajadzīgas variācijas.	3
	Vērojama bieža terminu nekonsekvence un nevajadzīgas variācijas, līdz ar to teksts vietām ir neskaidrs.	2
	Nekonsekvents, vietām pat pretrunīgs terminu lietojums.	1
3.2.	Vai visi termini ir pilnībā izskaidroti?
	Visi termini ir saprotami un vienkārši izskaidroti definīciju sadaļā vai pašā tekstā, tostarp ar piemēriem. Ir arī interaktīvi risinājumi.	5
	Termini pārsvarā ir izskaidroti, tomēr vietām vērojamas nelielas neskaidrības vai nesaprotami skaidrojumi. Piemēram, viens sarežģīts termins ir skaidrots ar citu sarežģītu terminu vai ar to pašu terminu.	4
	Vērojamas vairākas terminu neskaidrības.	3
	Ievērojamas neskaidrības. Daudzi termini ir neskaidri vai izskaidroti, izmantojot citu sarežģītu terminu vai to pašu terminu.	2
	Terminu lietojums ir neskaidrs. Grūti saprast galvenos teksta terminus.	1
4.	Piekļūstamība un lasāmība
4.1.	Vai fonta veids, izmērs un krāsa ir piemēroti vieglai lasīšanai?
	Fonta veids ir labi lasāms, atbilstoša izmēra (vismaz 12 p.) un formatēts vieglai lasīšanai. Lappusē nav vairāk kā 250–400 rakstzīmju.	5
	Kopumā teksts ir viegli lasāms, ar nelielām formatējuma problēmām.	4
	Teksts ir lasāms, bet dažas formatējuma izvēles varētu uzlabot.	3
	Fonta veids vai izmērs ir grūti lasāms, formatējums traucē uztveri. Lappusē ir vairāk nekā 250–400 rakstzīmju.	2
	Teksts ir grūti lasāms fonta veida, izmēra vai krāsas dēļ. Lappusē ir vairāk nekā 250–400 rakstzīmju.	1
4.2.	Vai galvenie punkti, termini un nosacījumi ir izcelti, nesaraibinot tekstu un neapgrūtinot tā uztveri?
	Termini un svarīgākie punkti ir skaidri izcelti, izmantojot treknrakstu, slīprakstu vai krāsu, tomēr izcēlumu nav par daudz un tie neapgrūtina teksta uztveri.	5
	Lielākā daļa terminu un svarīgo punktu ir izcelti. Vietām teksts ir pārlieku saraibināts. Dažviet vārdi ir nevajadzīgi rakstīti ar lielo sākumburtu.	4
	Ir izcelti tikai daži termini un galvenie punkti. Vai arī pretēji – teksts ir pārlieku saraibināts. Daudzviet vārdi ir nevajadzīgi rakstīti ar lielo sākumburtu. Trūkst konsekvences teksta formatēšanā.	3
	Termini un galvenie punkti lielākoties nav izcelti, svarīga informācija nav viegli pārskatāma. Vai arī pretēji – teksts ir tik saraibināts, ka to ir grūti uztvert. Daudzi vārdi ir nevajadzīgi rakstīti ar lielo sākumburtu.	2
	Nav izcelti termini un galvenie punkti, būtiskā informācija ir apslēpta. Vai arī – teksts ir tik ļoti saraibināts ar izcēlumiem, ka to nav iespējams uztvert. Daudzi vārdi ir nevajadzīgi rakstīti ar lielo sākumburtu.	1
4.3.	Vai ir izmantotas pietiekamas rindu atstarpes un atkāpes? Vai teksts ir noformēts vienā slejā, līdzinot pie kreisās malas?
	Teksts ir viegli pārskatāms un nav saspiests, tajā ir pietiekami daudz “balto laukumu”. Teksts ir vienā slejā un līdzināts pie kreisās malas.	5
	Kopumā teksts ir pārskatāms, rakstīts vienā slejā, taču vietām trūkst platāku rindu atstarpju vai atkāpju.	4
	Teksts ir pārskatāms, tomēr vairākās vietās ir jāpalielina rindu atstarpes vai jāveido atkāpes. Nav līdzinājuma pie kreisās malas, vietām teksts ir divās slejās.	3
	Teksts ir grūti pārskatāms, "baltais laukums" gandrīz nav izmantots. Līdzinājums pie abām malām, teksts vietām vai pilnībā divās slejās.	2
	Teksts ir ļoti grūti pārskatāms, rakstīts divās slejās. Nav izmantotas atkāpes un ir šauras rindu atstarpes. Teksta līdzinājums pie abām malām.	1
5.	Iekšējo un ārējo atsauču izmantošana
5.1.	Vai atsauces (gan uz tā paša dokumenta citiem punktiem, gan ārējiem avotiem) ir skaidras, atbilstīgas un netiek izmantotas pārmērīgi?
	Visas atsauces ir skaidras, vajadzīgas un neietekmē teksta lasīšanu vai plūdumu. Iekšējās atsauces ir minimālas. Ārējās atsauces ir labi izskaidrotas.	5
	Lielākā daļa atsauču ir skaidras un atbilstošas, bet vietumis traucē teksta plūdumam.	4
	Vairākas iekšējās un ārējās atsauces varētu vienkāršot vai dzēst, jo tās apgrūtina lasīšanu.	3
	Daudz nevajadzīgu vai neskaidru atsauču, kas apgrūtina teksta uztveri. Atsauces liek bieži atgriezties pie iepriekšējām sadaļām vai meklēt ārējos avotus.	2
	Teksts ir pārblīvēts ar neatbilstošām vai neskaidrām atsaucēm, kas būtiski apgrūtina teksta lasīšanu un izpratni.	1
6.	Kopsavilkums
6.1.	Vai dokumenta sākumā vai beigās ir skaidra kopsavilkuma vai pārskata sadaļa? (Ideālā gadījumā – vieglajā valodā.)
	Ir izvērsts kopsavilkums, kurā ir visi galvenie punkti vieglajā vai vienkāršajā valodā.	5
	Kopsavilkums ir skaidrs, tomēr tas nav visaptverošs – ir izlaistas vairākas būtiskas detaļas.	4
	Kopsavilkums ir izveidots, tomēr tas ir grūti uztverams un neskaidrs.	3
	Minimāls kopsavilkums, kurā trūkst būtiskas informācijas, vai arī tas uzrakstīts sarežģīti un nesaprotami.	2
	Nav kopsavilkuma vai pārskata sadaļas.	1
Novērtējums
75–90 punkti: Teicami. Noteikumi ir piekļūstami, rakstīti vienkāršajā valodā, labi organizēti un draudzīgi lietotājam.		5
60–74 punkti: Labi. Noteikumi kopumā ir piekļūstami, ar atsevišķām nelielām uzlabošanas iespējām.		4
45–59 punkti: Apmierinoši. Noteikumos ir vairākas jomas, kuras jāuzlabo, lai pilnveidotu skaidrību, vienkāršību un piekļūstamību.		3
30–44 punkti: Vāji. Noteikumus ir grūti saprast, un tie ir jāpārstrādā, lai atbilstu vienkāršās valodas principiem.		2
0–29 punkti: Slikti. Noteikumi ir nepiekļūstami, uzrakstīti sarežģītā juridiskā un birokrātiskā valodā un ir nepārskatāmi.		1