Publicēts: 04.02.2021.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome apstiprinājusi Eirosistēmas regulējumu ilgtspējīgiem ar monetāro politiku nesaistītu aktīvu portfeļu ieguldījumiem.

  • Vienots regulējums ilgtspējīgiem un atbildīgiem ar monetāro politiku nesaistītu eiro denominētu aktīvu portfeļu ieguldījumiem veicina globālos centienus uzlabot ar klimata pārmaiņām saistītās informācijas atklāšanu;
  • Eirosistēma apņemas līdz 2022. gada beigām sākt atklāt ar klimata pārmaiņām saistīto informāciju par aktīvu portfeļiem, kuri nav saistīti ar monetāro politiku;
  • Vienota regulējuma noteikšana atspoguļo arvien lielāku izpratni par riskiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, un to potenciālajām finansiālajām sekām.

Eirosistēma noteikusi vienotu regulējumu ilgtspējīgu un atbildīgu ieguldījumu (IAI) principu mērīšanai un integrēšanai attiecībā uz tās eiro denominētajiem aktīvu portfeļiem, kuri nav saistīti ar monetāro politiku, lai veicinātu plašāku IAI principu integrāciju Eirosistēmas centrālo banku veikto ieguldījumu procesos. Vienotais regulējums ietver Eirosistēmā pašlaik veikto oglekļa dioksīda emisiju apjoma noteikšanas un citu ar ilgtspējīgiem un atbildīgiem ieguldījumiem saistītu vērtēšanas rādītāju izstrādi attiecībā uz šiem portfeļiem, apņemoties līdz 2022. gada beigām sākt katru gadu atklāt ar klimata pārmaiņām saistīto informāciju.

Jaunais vienotais regulējums palīdzēs visiem Eirosistēmas dalībniekiem veicināt pāreju uz mazoglekļa tautsaimniecību un sniegt ieguldījumu ar klimatu saistīto risku apzināšanās un izpratnes vairošanā, t.sk. centienos uzlabot ar klimata pārmaiņām saistītās informācijas atklāšanu.

Eirosistēmas dalībniekiem ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz saviem ieguldījumu portfeļiem, kuri nav saistīti ar monetāro politiku, un tie vienojušies darboties pie harmonizēta ietvara/regulējuma radīšanas.

Par Latvijas Bankas darbību ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumos

Latvijas Banka ir pievienojusies starptautiskam centrālo banku un finanšu nozares uzraudzības institūciju sadarbības tīklam klimatam un videi labvēlīgas prakses ieviešanai finanšu nozarē (Network for Greening the Financial System; NGFS).

NGFS mērķis ir analizēt, kā klimata pārmaiņas ietekmē finanšu nozari un kā finanšu nozares lēmumi var veicināt atbildīgu un klimatam un videi labvēlīgu politiku īstenošanu, t.sk. veidojot videi labvēlīgu tautsaimniecību ar zemu oglekļa dioksīda izmešu līmeni.

Šajā 2017. gada decembrī dibinātajā starptautiskajā organizācijā iesaistījušās 59 valstu centrālās bankas (t.sk. no 20 ES dalībvalstīm) un finanšu nozares uzraudzības institūcijas (arī ECB), kā arī 12 starptautiskās organizācijas (piemēram, novērotāja statusā Starptautisko norēķinu banka, Eiropas Investīciju banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Pasaules Banka; pilns dalībnieku saraksts).

Apkopojot un analizējot dažādu institūciju pieredzi un labo praksi, NGFS izstrādā ieteikumus un vadlīnijas, kas palīdz apzināt un izprast iespējamos klimata pārmaiņu radītos riskus, pilnveidot šo risku pārvaldību finanšu sektorā, kā arī mobilizēt finansējuma piesaisti , lai veicinātu pāreju uz "zaļu" jeb zemu oglekļa izmešu ekonomiku. Piemēram, NGFS ir publiskojusi ilgtspējīgu un atbildīgu ieguldījumu rekomendācijas centrālo banku aktīvu pārvaldītājiem un visaptverošu ziņojumu par nepieciešamo rīcību finanšu sektorā, lai veiksmīgāk cīnītos ar nelabvēlīgām klimata pārmaiņām.

Saskaņā ar starptautiskās apdrošināšanas kompānijas "Munich Re" veiktās izpētes datiem 2019. gadā pasaulē notika 820 nozīmīgas dabas katastrofas, kurās dzīvību zaudēja aptuveni 9000 cilvēku, bet nodarīto ekonomisko zaudējumu apjoms sasniedza 150 mljrd. ASV dolāru. Savukārt World Economic Forum 2020. gada globālo risku ziņojumā, atspoguļojot vairāk nekā 750 pasaules ekspertu un lēmumu pieņēmēju atbildes aptaujā, kurā noskaidrots viņu viedoklis par nākamo 10 gadu laikā gaidāmajiem riskiem, pirmo reizi par pieciem visnozīmīgākajiem riskiem pasaulei atzīti dažādi ar vidi saistīti riski.

Latvijas Banka ir iesaistījusies NGFS darbā gan ar analīzi, gan daloties ar pieredzi pārdomātā un atbildīgā ieguldījumu pārvaldībā, kā arī turpinās videi draudzīgu praktisku pasākumu īstenošanu, piemēram, saules paneļu uzstādīšanu skaidrās naudas glabātavas un apstrādes centra darbības nodrošināšanai.

Citi jaunumi

14.03.2025.

2024. gadā audzis KKS izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu apmērs

2024. gada beigās Latvijā darbojās 25 kooperatīvās krājaizdevu...
11.03.2025.

Latvijas Banka arī Eirosistēmas līmenī nodrošinās saņēmēja vārda un IBAN atbilstības pārbaudi

Šodien Eiropas Centrālā banka (ECB) izplatīja paziņojumu, kurā...
10.03.2025.

"Finanšu pratības nedēļā 2025" notiks aptuveni 50 pasākumu par to, kā pārdomāti rīkoties ar savu naudu

No 17. līdz 23. martam Latvijā jau 12. reizi notiks gada...
10.03.2025.

Latvijas Banka piemēro brīdinājumu akciju sabiedrības "Ditton pievadķēžu rūpnīca"

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 5. martā ir pieņēmusi lēmumu...
06.03.2025.

Saeima pārvēlē divus Latvijas Bankas padomes locekļus uz otro termiņu

Šodien Saeima pārvēlēja Māri Kāli un Zitu Zariņu uz otro...
06.03.2025.

Latvijas Banka rīkos ekspertu sarunu "Latvijas krājaizdevu sabiedrības. Cik liels ir to attīstības potenciāls?"

Otrdien, 18. martā, plkst.14.00–16.00 Latvijas Banka rīkos...
05.03.2025.

Pētījums: Inflācijas atgriešanās: caurskatāmības politika nepilnīgas informācijas apstākļos

25.02.2025.

Bezskaidrās naudas maksājumu apjoms 2024. gadā pārsniedzis 1 triljonu eiro

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes,...
24.02.2025.

Komercbanku klientus aicina aktīvāk izmantot Latvijas Bankas piedāvāto mediācijas iespēju

Finanšu pakalpojumi ir tautsaimniecības asinsrite, tāpēc viena no...
19.02.2025.

Latvijas Bankas prezidents lūdz Saeimu pārvēlēt divus padomes locekļus uz otro termiņu

Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks iesniedza...
13.02.2025.

Kapitāla tirgus attīstībai visi vajadzīgie soļi joprojām nav sperti

Kapitāla tirgus attīstība ir daļa no ekonomikas izaugsmes stāsta,...
13.02.2025.

Latvijas Banka izstrādājusi vadlīnijas finanšu krāpšanas riska pārvaldībai

Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju ir...