Klāvs Ozoliņš, Latvijas Bankas maksājumu eksperts
Globālā pandēmija veicinājusi ļoti strauju digitālo transformāciju daudzās jomās, taču naudas digitālā transformācija noris pat vairākus gadu desmitus. Publiskajā telpā regulāri parādās informācija par kādu īpašu naudas digitālās transformācijas daļu. Šajā rakstu sērijā centīšos vispusīgi aplūkot to, kas jau noticis, kā arī to, kas vēl sagaidāms šīs naudas digitālās transformācijas laikā.
Naudu kā vērtības maiņas līdzekli sabiedrība pazīst un lieto jau gadsimtiem ilgi. Laikam ritot, nauda vairākkārt mainījusi savu formu, taču dominējošā forma ir bijusi fiziska, ko pēdējos gadu desmitos būtiski izmainījusi tehnoloģiju straujā attīstība, naudai ieņemot arvien vairāk digitālas formas. Arvien raitāku naudas digitalizācijas norisi galvenokārt veicinājušas lielās kredītiestādes un centrālās bankas, kas izstrādā jaunus digitālus saziņas veidus un standartus, lai uzlabotu savstarpējās informācijas apmaiņas efektivitāti. Centrālās bankas ir nodrošinājušas to, ka kredītiestāžu noguldījumi tajās ir pilnībā digitalizēti, kas jau šobrīd ļauj veikt norēķinus dažu sekunžu laikā. Liela ietekme ir kopējai ikdienas digitalizācijai un virtualizācijai. Tas veicina pārmaiņas arī piedāvājumā, kāds pieejams gala patērētājam, turklāt pēdējos gados šajā digitalizācijā aktīvi iesaistījušies spēlētāji, kuru pirms 20 gadiem nemaz nebija, un tie piedāvā dažādus jaunus risinājumus:
- tradicionālajām kredītiestādēm nepiesaistītas maksājumu kartes;
- digitālos maciņus dažādās viedierīcēs;
- sociālo tīklu platformās veidotus e-veikalus;
- uzņēmumi, it īpaši lielie tehnoloģiju uzņēmumi, kuru pamata bizness nav saistīts ar finansēm, veido savus norēķinu risinājumus;
- dažādi digitālie aktīvi, piemēram, kriptoaktīvi (Bitcoin, Ethereum, Ripple u.c.), stabilās kriptomonētas (Tether, Libra u.c.), ar kuriem var spekulēt īpašās digitālās platformās, veikt maksājumus, veidot uzkrājumus un citas darbības;
- pašu centrālo banku digitālās valūtas, kas ir potenciālā centrālo banku atbilde naudas digitālās transformācijas izaicinājumiem.
Šajā un turpmākajos rakstos centīšos skaidrot, ko nozīmē šie dažādie digitālie risinājumi, kādiem nolūkiem tos iespējams izmantot, kā arī aplūkošu risinājumus, pie kuru izveides šobrīd strādā lielākie digitālo aktīvu entuziasti, tai skaitā centrālās bankas.
Pirmais naudas digitalizācijas vilnis Latvijā un citviet pasaulē noritēja laikā ap gadu tūkstošu miju, kad vairumam sabiedrības parādījās piekļuve internetam un kredītiestādes sāka veidot savas "digitālās filiāles" jeb internetbankas. Tas, cik ērti iespējams samaksāt rēķinus, pārskaitīt naudu, veidot uzkrājumus, mudināja iedzīvotājus salīdzinoši strauji mainīt savus ieradumus – uzglabāt naudu kredītiestādes kontā un aktīvāk izmantot internetbankas pakalpojumus dažādu naudas pārvedumu veikšanai un maksājumu kartes maksājumiem klātienē. Kā liecina Latvijas Bankas "Maksājumu radars", lielākā daļa Latvijas sabiedrības jau ilgstoši priekšroku dod digitāliem norēķiniem, un iedzīvotāju daļa, kas izvēlas norēķinus skaidrā naudā, ir sarukusi līdz trešdaļai. Iemesli, kāpēc daļa iedzīvotāju uzticas tikai skaidrai naudai, ir dažādi – nepietiekams tehniskais nodrošinājums, neuzticēšanās kredītiestādēm (piemēram, atmiņā ir banku krīzes), kā arī digitālo prasmju trūkums, kas īpaši aktuāls ir vecāka gada gājuma cilvēkiem, ko izsmeļoši rakstā "Finanšu digitālā transformācija un tās ietekme uz senioriem" analizējusi mana kolēģe Latvijas Bankā Edīte Gailiša.
Kopš laika, kad parādījās pirmās internetbanku versijas, radītas arvien jaunas ikdienas norēķinu inovācijas:
- maksājumu kartēm pievienota bezkontakta norēķinu iespēja, kas ļauj veikt mazākus maksājumus bez PIN koda ievadīšanas;
- ieviests zibmaksājumu serviss, kas ļauj veikt maksājumus starp bankām dažu sekunžu laikā 24/7/365;
- kredītiestādes piedāvā maksājumus ar viedtālruni un citām viedierīcēm (Latvijā pārsvarā tas ir, izmantojot NFC tehnoloģiju, taču citur pasaulē maksājumu veikšanai plaši tiek pielietoti arī QR kodi);
- kredītiestāžu mobilās lietotnes, kas viedierīcēs ļauj ērtāk pārvaldīt savas finanses, turklāt ar Zibsaišu reģistra palīdzību tagad šajās lietotnēs iespējams veikt pārskaitījumus, zinot tikai saņēmēja tālruņa numuru.
Daļa uzskaitīto jauninājumu radušies konkurences palielināšanās iespaidā, jo, pieaugot tehnoloģiju iespējām un iedzīvotāju vēlmei tās lietot, tiek radīti arvien vairāk finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumu. Tie mērķēti uz kādu konkrētu finanšu produktu vai risinājumu, piemēram, maksājumu kartes, uzkrājumu veidošana u.c., veidojot īpaši ērtu un uz klientu orientētu risinājumu. Tradicionālajām universālajām kredītiestādēm ar plašu klientu loku , kuru uzskati un digitālās prasmes ir dažādas, ir sarežģīts uzdevums – kā sabalansēt tehnoloģiju attīstību, kas noturētu "inovatīvo klientu" daļu, ar esošo pakalpojumu uzturēšanu, kas apmierinātu "konservatīvos klientus". Tai pat laikā finanšu tehnoloģiju uzņēmumu risinājumi tiek veidoti lietotājam maksimāli ērti, turklāt bieži tos reklamē kā "ērtākus par tiem, kādus piedāvā tradicionālās bankas".
Šī tradicionālo banku un finanšu tehnoloģiju uzņēmumu "cīņa" veido arvien lielāku dažādu risinājumu piedāvājumu finanšu pārvaldīšanai digitālajā vidē, taču tā ir cīņa par naudu, kas ir digitalizēta jeb klientu naudu komercbanku kontos. Vairāk nekā desmit gadus noris pavisam jauna virziena veidošanās, ko definē tādi termini kā pilnībā digitāla jeb programmējama nauda, kas ietver kriptoaktīvus, stabilās kriptomonētas (piemēram, jau aplūkotā Libra) un arī centrālo banku digitālās valūtas. To, kā šie risinājumi, kas daļēji jau ir ieviesti vai tiek izstrādāti, ietekmēs mūsu ikdienu, aplūkošu nākamajos šīs sērijas rakstos.