Emīls Dārziņš, Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts
Jau pusotru gadu dzīvojam Covid-19 pandēmijas zīmē, un tā ir krasi mainījusi ne tikai mūsu ikdienu, bet arī maksāšanas paradumus. Latvijas Bankas tradicionālais "Maksājumu radars" uzskatāmi parāda, ka arvien biežāk izvēlamies veikt bezskaidrās naudas darījumus, un, ja esošās tendences turpināsies, šādu maksājumu īpatsvars arī turpmāk turpinās augt.
Līdz ar pandēmijas iestāšanos sabiedrība tika aicināta pēc iespējas vairāk izmantot maksājumu kartes, jo sākotnēji izskanēja pieņēmums, ka, maksājot ar skaidro naudu, pastāv lielāks inficēšanās risks. Pēcāk gan šis mīts tika apgāzts, zinātniekiem eksperimentos secinot, ka vīrusa izplatīšanās risks ar skaidro naudu ir pavisam niecīgs, faktiski tāda nav.
Novērojamas arī jaunas tendences saistībā ar moderno tehnoloģiju izmantošanu bezskaidrās naudas maksājumu veikšanai. Arvien vairāk cilvēku ikdienā izvēlas veikt maksājumus ar mobilo tālruni, viedpulksteni vai kādu citu viedierīci, kas, savukārt, nozīmē, ka tradicionālais, ar kartēm pārpildītais naudas maks tiek biežāk atstāts mājās.
Šīs paradumu pārmaiņas liek īpaši pievērsties trīs aspektiem jeb konceptiem – e-čekiem, e-rēķiniem un e-dzeramnaudām –, kas mūsu ikdienu var padarīt zaļāku, ērtāku un vienkāršāku.
E-čeki
Iepērkoties ik uz soļa saskaramies ar pirkumu čekiem, kas kalpo kā darījuma un garantijas apliecinājums, ka esam iegādājušies konkrētu preci. Šī pirkumu apliecinošā dokumenta digitalizēšana jeb e-čeku ieviešana palīdzētu risināt neērtības, kas saistīti ar tradicionālo papīra čeku izmantošanu, piemēram, drukas izbalēšana, čeka pazaudēšana un vietas aizņemšana naudasmakā. Pašreiz novērojama tendence lielajiem uzņēmumiem arvien vairāk uzmanības pievērst ilgtspējīgu un zaļu risinājumu izstrādei un ieviešanai, tai skaitā savu e-čeku risinājumu izveidei, kā to pašreiz dara "Rimi" vai "Neste Latvija". Daži šādi e-čeku projekti jau tiek pilnvērtīgi izmantoti mūsu kaimiņvalstīs, taču arī Latvijā norit pirmie e-čeku pilotprojekti.
Pašreizējos pilotprojektos varam novērot vairākas nepilnības, kuras radušās, mēģinot digitalizēt esošos risinājumus, nevis radot šos digitālos risinājumu no jauna. Ja Latvijā turpināsies pašreizējais e-čeku attīstības scenārijs bez valsts sektora iesaistes, pastāv risks nonākt situācijā, kad sabiedrībai būs pieejami daudz un dažādi e-čeku risinājumi, kuros grūti orientēties un kuru uzraudzība ir tikai paša izstrādātāja vai pakalpojumu sniedzēja ziņā. Šāda situācija būtu nevēlama, jo radītu informācijas sadrumstalotību. Tādēļ vēlamais scenārijs būtu, ka e-čeku risinājuma izveides iniciatīva pamatā nāktu no valsts sektora puses, kas to legalizētu, standartizētu un uzraudzītu, kā arī iespējams – uzglabātu šos e-čekus. Čeku digitalizācija ļautu Latvijas sabiedrībai ietaupīt vairākus desmitus tonnu papīra gadā, tādējādi kļūstot dabai draudzīgākiem. Būtu arī vienkāršāk pārvaldīt iegādāto produktu pirkuma apliecinājumus, kā arī pavērtu plašākas iespējas labāk pārvaldīt personīgo budžetu, padarot informāciju par katru veikto pirkumu ērti pieejamu vienuviet.
E-rēķini
Rēķinu apmaksa ir neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa, un arvien biežāk saskaramies ar rēķiniem digitālā formātā, kamēr pa pastu sūtīti rēķini sāk kļūt par pagātni. Šķiet teju katram no mums, ar roku aizpildot maksājuma uzdevumu, ir gadījies ievadīt nekorektas maksājuma detaļas, kura dēļ maksājums uz vairākām dienām noklīst uzņēmuma iekšienē vai nonāk pie nepareizā saņēmēja. E-rēķini šādas problēmas palīdzētu novērst, ieviešot modernus risinājumus gan digitālo, gan drukāto rēķinu apstrādei. Līdzīgi kā ar e-čekiem, arī saistībā ar e-rēķiniem vairāki lielie uzņēmumi, piemēram, "Unifiedpost", jau paši ir izrādījuši iniciatīvu, ieviešot dažādus risinājumus rēķinu digitalizēšanai.
Kā nākamais attīstības solis e-rēķinu koncepta ieviešanai varētu būt unikāla QR koda ģenerēšana un piesaiste jebkāda veida rēķinam, kuru pēcāk, noskenējot bankas mobilajā aplikācijā, tiktu ierosināts jauns maksājums, kas gala lietotājam būtu tikai jāautorizē, neprasot ievadīt visas ar rēķinu saistītās maksājuma detaļas. Šāds scenārijs varētu kļūt par realitāti jau pavisam tuvā nākotnē – tiklīdz Latvijas komercbankas uzsāks piedāvāt Request-To-Pay funkcionalitāti jeb zibprasījumus (daļa no Latvijas Bankas inovatīvo maksājumu infrastruktūras – kopā ar zibmaksājumiem un zibsaitēm, detalizētāk – https://www.bank.lv/darbibas-jomas/maksajumu-sistemas-uzdevumi/maksajumu-inovacijas), kas ļautu ieviest arī citus jauninājumus maksājumu jomā. Šādu tehnoloģiju pieejamība padarītu iespējamu e-rēķinu plašāku izmantošanu, kas ļautu ietaupīt laiku, ko ik mēnesi tērējam rēķinu apmaksai, samazinātu iespēju kļūdīties, ievadot maksājuma detaļas, kā arī manāmi uzlabotu rēķina apmaksas kopējo pieredzi un ērtumu.
E-dzeramnauda
Līdz ar sabiedrības paradumu maiņu un bezskaidrās naudas darījumu augošo popularitāti, skaidri iezīmējas vēl viens ietekmes virziens – ēdināšanas uzņēmumi un tradīcijas izteikt pateicību par tajos sniegtajiem pakalpojumiem. Dzeramnauda ir neatņemama ēdināšanas uzņēmumu darbības sastāvdaļa, un šajā sfērā strādājošie uz to paļaujas teju kā uz otro algu. Sabiedrībai arvien retāk dodot priekšroku pakalpojumu apmaksai ar skaidro naudu, bieži novērojamas situācijas, kad apkalpojošais personāls dzeramnaudu nesaņem vispār, jo klientam makā ir tikai bankas kartes. Pašreiz vien retajā ēdināšanas iestādē klientam pastāv iespēja atstāt dzeramnaudu, izmantojot bezskaidro naudu, savukārt liela daļa sabiedrības par tādu iespēju vispār nav informēti, tāpēc ir īstais brīdis aktualizēt e-dzeramnaudas koncepta plašāku ieviešanu un izmantošanu. Ēdināšanas nozares uzņēmumi norāda, ka, viņuprāt, lielākā problēma ar e-dzeramnaudu risinājumiem būtu nodokļu administrēšanas slogs uzņēmuma pusē, tāpēc tie it īpaši uzsver nepieciešamību savlaicīgi uzsākt diskusijas ar iesaistītajām valsts iestādēm, lai pēc iespējas vienkāršotu e-dzeramnaudu koncepta ieviešanu praksē.
Pētot e-dzeramnaudas risinājumus, iezīmējas trīs potenciāli scenāriji tam, kā klients, veicot bezskaidrās naudas darījumu, varētu atstāt dzeramnaudu viesmīlim:
1) izmantojot QR kodu, ar kura palīdzību tiek veikts maksājums tieši uz viesmīļa kontu;
2) izmantojot POS termināli, ar kuru jau tiek veikta paša rēķina apmaksa ēdināšanas iestādei, taču veicot vēl vienu, atsevišķu maksājumu par dzeramnaudu;
3) izmantojot mobilo lietotni, kas nodrošina elektroniskās naudas maciņa funkcionalitāti, kas, savukārt, ļautu dzeramnaudu pārskaitīt uz viesmīļa elektroniskās naudas maciņu.
Arī e-dzeramnaudu risinājumos varam novērot vairāku uzņēmumu pašu iniciatīvas. Piemēram "Bolt" ļauj taksistam atstāt e-dzeramnaudu par patīkamu braucienu vai "Wolt" nodrošina iespēju ēdiena piegādātājam saņemt dzeramnaudu par ātru, laipnu un kvalitatīvu piegādi. Šie risinājumi ir vieni no pirmajiem soļiem e-dzeramnaudu ieviešanas virzienā.
Rezumējot – visu trīs konceptu – e-čeku, e-rēķinu un e-dzeramnaudu – pilnvērtīga ieviešana ne tikai uzlabotu mūsu dzīves kvalitāti, bet arī atvieglotu ikdienu un atrisinātu zināmas neērtības, kuras sagādā pašreizējo risinājumu izmantošana. Pagaidām gan augstāk apskatītie koncepti ir tikai teorijas par to, kā varētu attīstīties sabiedrības paradumi tuvāko gadu laikā, tomēr cerams, ka šāda veida risinājumi jau drīzumā mūsu ikdienā kļūs tikpat ierasti kā zibmaksājumi un maksājumi uz tālruņa numuru. Svarīgi, lai šajā darbā aktīvi iesaistītos arī valsts sektors, atbalstot un standartizējot šādu risinājumu ieviešanu. Tas tostarp ir būtiski arī tāpēc, ka moderni, saprotami un caurskatāmi e-pakalpojumi var samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru un papildināt budžeta līdzekļus.