Maksājumu radars

Reinis Vecbaštiks, Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts

Pēdējā laika ģeopolitiskie notikumi ir vēl vairāk aktualizējuši diskusiju par digitālā eiro nepieciešamību un tā nozīmi eirozonas stratēģiskās autonomijas stiprināšanā digitālo maksājumu jomā. Norises globālajā tautsaimniecībā, tirdzniecības kari un politiski lēmumi par ekonomiskiem jautājumiem tikai pastiprina bažas par eirozonas atkarību karšu maksājumu jomā no neliela skaita ārpus Eiropas bāzētu uzņēmumu (Latvijā ikdienā pamatā lietojam Visa un MasterCard). Karšu maksājumi ir populārākais norēķinu veids klātienes maksājumos, tostarp Latvijā, un to izmantošana turpina pieaugt. Turklāt 13 no 20 eirozonas dalībvalstīm nav vietēju alternatīvu, bet 7 dalībvalstīs esošie risinājumi nespēj pilnvērtīgi konkurēt ar globālajiem spēlētājiem un izvērst pakalpojumus ārpus nacionālajām robežām.

Karšu un tostarp arī viedtālruņu maksājumu tirgus segmentā, kurā dominē ierobežots dalībnieku skaits un trūkst konkurences, sabiedrība un tirgotāji ir tie, kas ir nonākuši nelabvēlīgā situācijā gan izmaksu, gan pieejamās izvēles ziņā. Piemēram, tirgotāju maksājumu karšu pieņemšanas komisijas no 2018. gada līdz 2022. gadam ir dubultojušās. Mazos tirgotājus tas skar visvairāk, jo viņiem digitālo maksājumu pieņemšanas komisijas var būt pat 3–4 reizes augstākas nekā lielākām mazumtirdzniecības ķēdēm.

Digitālā eiro ieviešana veicinātu konkurenci digitālo maksājumu tirgū un nodrošinātu katram eirozonas iedzīvotājam un tirgotājam vienkāršu un efektīvu iespēju veikt un saņemt digitālos maksājumus. Digitālais eiro būtu alternatīva esošajiem maksājumu risinājumiem, un kopā ar regulētiem komisiju griestiem tirgotāji iegūtu labākas pozīcijas attiecībā uz maksājumu pieņemšanas izmaksām. Sabiedrībai digitālā eiro lietošana būtu bez maksas, un tādējādi tiktu ievērots publiskā labuma princips, kas attiecas uz valsts emitētu naudu.

Digitālais eiro radītu arī jaunas iespējas Eiropas privātajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un ļautu tiem piedāvāt savus pakalpojumus visā eirozonā. Eiropas Komisijas izstrādātais digitālā eiro regulējums paredz tam piešķirt likumīgā maksāšanas līdzekļa statusu un nodrošināt tā plašu pieņemšanu tirdzniecības vietās. Likumīgā maksāšanas līdzekļa statuss un pieņemšanas standartu brīva izmantošana ļautu izveidot Eiropas maksājumu tīklu, kas palīdzētu pārvarēt pašreizējās privāto pakalpojumu sniedzēju attīstības un pakalpojumu izvēršanas barjeras un sniegtu eirozonas gala lietotājiem plašāku maksājumu risinājumu klāstu.

Šis projekts ne tikai stiprinātu Eiropas maksājumu tirgu, bet arī padarītu maksājumus drošākus un noturīgākus ārkārtas situācijās. Eirosistēma (ko veido Eiropas Centrālā banka (ECB) un eirozonas nacionālās centrālās bankas), ieviešot digitālo eiro, vēlas panākt, lai sabiedrībai krīzes apstākļos nebūtu jāpaļaujas tikai uz skaidro naudu. Digitālā eiro drošība tiek iekļauta gan vispārējās maksājumu sistēmas izstrādē, gan digitālā eiro pamata funkcionalitātē. Piemēram, digitālais eiro būtu lietojams arī bez interneta savienojuma, un, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs kļūtu nepieejams, lietotājs varētu standartizētā un efektīvā veidā pārnest savu piekļuvi pie cita pakalpojumu sniedzēja.

Neraugoties uz Eirosistēmas vīziju, digitālā eiro ieviešanas panākumi būs atkarīgi no tā, cik lielā mērā sabiedrība būs gatava to pieņemt un izmantot ikdienas norēķinos. Lai gan digitālais eiro varētu piedāvāt drošu un efektīvu alternatīvu esošajiem maksājumu risinājumiem, sabiedrības attieksme pret to šobrīd ir neviennozīmīga. Pēc Latvijas Bankas pasūtījuma 2025. gada februārī veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai 26 % Latvijas iedzīvotāju plāno izmantot digitālo eiro, savukārt 32 % nevarēja atbildēt, un 42 % norādīja, ka to neizmantotu.

Galvenie iemesli tai sabiedrības daļai, kas plāno izmantot digitālo eiro, ir ērtības un bezmaksas lietošana, inovācijas, drošība un vēlme pamēģināt. Savukārt kā galvenie atturošie iemesli tiek pieminēti informācijas trūkums, neuzticība tehnoloģijām, vēlme saglabāt skaidro naudu kā galveno norēķinu veidu un apmierinātība ar esošajiem maksājumu risinājumiem.

Tas nozīmē, ka, lai digitālais eiro kļūtu par plaši pieņemtu maksāšanas līdzekli, nepieciešams uzlabot sabiedrības informētību un izpratni par digitālā eiro priekšrocībām un ieviešanas mērķiem. Īpaši izaicinoši tas būs Latvijā, jo daudzas no priekšrocībām, ko varēs piedāvāt digitālais eiro, mēs jau baudām vai drīz baudīsim – krietni pirms citām eirozonas dalībvalstīm –, un to nodrošina zibmaksājumu infrastruktūras izveide.

Digitālā eiro ieviešana ir sarežģīts un sensitīvs process, jo tas skar tik būtisku jautājumu kā mūsu nauda un ikdienas norēķini. Tāpēc projekts tiek īstenots pakāpeniski, sadalot to fāzēs, no kurām katra ilgst divus gadus. Katrai fāzei ir noteikti uzdevumi un mērķi, un tikai pēc to izpildes ECB Padome izvērtē projekta turpināšanu un nākamās fāzes uzsākšanu.

Darbs pie digitālā eiro tehniskās izstrādes Eirosistēmā un tiesiskā regulējuma sagatavošanas Eiropas Savienības (ES) līmenī norit paralēli. Gala lēmumu par digitālā eiro emisiju var pieņemt tikai pēc tam, kad attiecīgais regulējums būs apstiprināts ES. Šobrīd regulējuma teksts vēl tiek izstrādāts, un jebkādas pārmaiņas tā saturā var būtiski ietekmēt arī Eirosistēmas piedāvājumu. Tāpēc ir svarīgi, lai ES institūcijas pēc iespējas ātrāk apstiprinātu regulas prasības un lai digitālā eiro gala piedāvājums varētu tikt izstrādāts un izskatīts ECB Padomē. Tomēr līdz brīdim, kad cilvēki un uzņēmēji ar digitālo eiro satiksies reālajā dzīvē, ir vēl tāls ceļš ejams, mērāms gados.

Edīte Grīnvalde, Latvijas Bankas maksājumu eksperte

Laikā, kad digitālie maksājumi ir ikdiena, to drošība un precizitāte ir ļoti svarīga. Joprojām gadās situācijas, kad cilvēki pielaiž kļūdas maksājuma informācijā. Vai – vēl sliktāk – maksājuma rekvizītus mainījuši krāpnieki, norādot cita saņēmēja konta numuru.

Līdz šim saņēmēja vārda un konta numura atbilstības pārbaude bija pašas komercbankas ziņā. Daļa Latvijas komercbanku pārbauda gan iekšbankas maksājumu, gan zibmaksājumu atbilstību.

2025. gada 5. oktobrī vienoti visā Eiropā spēkā stāsies prasība pārbaudīt maksājuma saņēmēja un konta numura savstarpējo atbilstību. Tā paredz noteikumus un standartus obligātai maksājuma saņēmēja un konta numura atbilstības pārbaudei pirms maksājuma uzsākšanas (turpmāk – maksājuma saņēmēja verifikācija). Šis attiecas gan uz iekšbankas maksājumiem un tradicionāliem maksājumiem citu banku klientiem, gan uz zibmaksājumiem, gan arī uz ikvienu maksājumu, kas veikts komercbankas filiālē vai bankomātā.

Jāpiebilst gan, ka šī procedūra neietekmē maksājuma izpildi. Maksājuma veicējs saņem informatīvu brīdinājumu par konta numura neatbilstību maksājuma saņēmējam. Un tālākais – apstiprināt maksājumu nosūtīšanai vai tomēr to apturēt un atcelt – paliek paša maksātāja ziņā.

Taču arī gadījumos, kad tiek saņemts brīdinājums par neatbilstību, var rasties arī pārpratumi un iespējami "viltus negatīvi" paziņojumi, ja, piemēram, tiek saīsināts kādas iestādes nosaukums (Valsts ieņēmumu dienests kā VID, "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" kā LVRTC) vai ierakstīts nepilns vārds (Jānis Pēteris Bērziņš kā Jānis Bērziņš). Pašlaik tiek strādāts pie risinājuma un domāts par to, kā maksājumu pakalpojumu sniedzēji (komercbankas, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes u. c.) varētu risināt šādas situācijas.

Kas ir maksājuma saņēmēja verifikācija?

Maksājuma saņēmēja verifikācija ir process, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāveic pirms maksājuma autorizēšanas. Tas ietver norādītā maksājuma saņēmēja bankas konta numura (IBAN) un vārda, nosaukuma vai cita identifikatora, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numura vai juridiskās personas identifikatora (LEI) atbilstības pārbaudi. Maksājuma saņēmēja verifikācija tiek veikta pirms katra maksājuma, arī ja vienam un tam pašam saņēmējam maksājumu nosūta desmito reizi vai atkārto to kā parastu kredīta pārvedumu, ja zibmaksājums kāda iemesla dēļ ir noraidīts.

Maksājuma saņēmēja verifikācijas mērķis ir nodrošināt, ka maksājuma veicējam pirms rīkojuma par maksājuma izpildi ir informācija par pārbaudes rezultātu, lai samazinātu krāpšanas un kļūdu risku.

Maksājuma saņēmēja verifikācija ir izstrādāta tā, lai tā būtu ātra un efektīva. Pirms maksātājs uzsāk maksājumu, viņa maksājumu pakalpojumu sniedzējs nosūta verifikācijas pieprasījumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam. Pēc tam saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārbauda ievadīto informāciju, salīdzinot to ar saviem ierakstiem, un atbild par atbilstību, neatbilstību vai tuvu atbilstību. Visu šo procesu ir paredzēts veikt ne ilgāk kā piecās sekundēs. Vēlreiz jāuzsver, ka uzrādītais pārbaudes rezultāts neietekmē maksātāja tiesības nosūtīt maksājumu atbilstoši sākotnēji ievadītajai informācijai par saņēmēju. Tas joprojām paliek paša maksātāja atbildībā.

Maksājuma saņēmēja verifikācijas galvenās priekšrocības ir šādas.

• Uzlabota drošība. Pārbaudot maksājuma saņēmēja datus pirms maksājuma veikšanas, tiek samazināts krāpšanas risks. Tas ir īpaši noderīgi, lai apkarotu krāpšanu ar maksājumiem, kad krāpnieki apmāna personas, mainot rēķina rekvizītus, lai nauda tiktu nosūtīta uz cita saņēmēja kontu.
• Uzlabota precizitāte. Maksājuma saņēmēja verifikācija palīdz nodrošināt, ka maksājumi tiek nosūtīti pareizajam saņēmējam, samazinot kļūdu iespējamību un nepieciešamību pēc dārgas un laikietilpīgas maksājumu atsaukšanas.
• Patērētāju uzticēšanās. Patērētājiem, zinot, ka tiek veikta maksājuma saņēmēja verifikācija, palielinās uzticēšanās digitālajiem maksājumiem, un tādējādi vairāk cilvēku būs motivēti izmantot tiešsaistes un mobilās bankas pakalpojumus.

Lai gan maksājuma saņēmēja verifikācija sniedz daudz priekšrocību, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tās īstenošana ir saistīta ar jaunu uzdevumu risināšanu. Pakalpojums ir saistīts ar būtisku tehnisku risinājumu ieviešanu, tostarp ar standartizētu saziņu starp visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Eiropā un maksājuma saņēmēja verifikācijas ieviešanu visos maksājumu ierosināšanas kanālos.

Latvijas Banka nodrošinās saņēmēja vārda vai nosaukuma atbilstības pārbaudi norādītajam saņēmēja konta numuram (IBAN), turklāt ar 2025. gada oktobri nodrošinās pieeju savam zibpārbaudes servisam arī ieinteresētajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem no citām Eiropas valstīm.

Maksājumu saņēmēju verifikācija ir būtisks uzlabojums maksājumu drošībā. Tā ļaus maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt saviem klientiem – iedzīvotājiem, uzņēmumiem, organizācijām – pakalpojumu, kas dod iespēju pārliecināties par maksājuma saņēmēja vārda un uzvārda, nosaukuma vai atsevišķos gadījumos identifikatora atbilstību IBAN konta numuram, pirms dot rīkojumu par maksājuma izpildi. Tas ir papildu drošības elements, lai mazinātu krāpšanas un cilvēcisku kļūdu riskus maksājumu veikšanā. Ar 2025. gada oktobri šāda pakalpojuma nodrošināšana pirms katra SEPA maksājuma autorizēšanas būs obligāta Zibmaksājumu regulas noteikta prasība maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, savukārt to klientiem pēc pārbaudes rezultāta saņemšanas saglabājas brīva izvēle veikt vai neveikt maksājumu.

Aleksandrs Antiņš, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs

Latvijā 2024. gadā konstatētas 1304 viltotas eiro naudaszīmes, t. sk. 593 viltotas banknotes un 711 monētu. Lai gan salīdzinājumā ar 2023. gadu atklāto viltojumu skaits ir pieaudzis par 4 % (2023. gadā tika konstatētas 1248 viltotas naudaszīmes, t. sk. 655 viltotas banknotes un 593 monētas), viltoto naudaszīmju vērtība ir būtiski samazinājusies – par 30 %. 2023. gadā viltoto naudaszīmju vērtība bija 39 920 eiro, bet 2024. gadā – 27 802 eiro. Abi šie skaitļi vērtējami kā nebūtiski, un iespēja saskarties ar viltotu naudaszīmi ir minimāla.

Viltoto naudaszīmju vērtības samazināšanās skaidrojama ar būtiski mazāku viltoto banknošu skaitu, īpaši samazinājies atklāto 20 un 500 eiro nomināla naudaszīmju viltojumu skaits.

Latvijā izplatītākie ir 2 eiro monētu viltojumi (2024. gadā 663 viltotas monētas, 2023. gadā 544 viltotas monētas), tiem seko 50 eiro banknošu viltojumi (2024. gadā – 243, 2023. gadā – 224) un 20 eiro banknošu viltojumi (2024. gadā – 149, 2023. gadā – 212). 2024. gadā atklātas astoņas viltotas 500 eiro banknotes (2023. gadā – 35).

Eirozonā kopumā 2024. gadā no apgrozības tika izņemti 554 000 viltotu banknošu, no kurām vairāk nekā 75 % veidoja 20 un 50 eiro nomināla naudaszīmes. Uz miljonu īstu banknošu tika reģistrēts 18 viltotu naudaszīmju, kas joprojām ir zemāks līmenis nekā pirms pandēmijas (2019. gadā konstatēja 23 viltotas naudaszīmes uz miljonu īstu banknošu; vēsturiski zemākais līmenis reģistrēts 2021. gadā, kad tika atklātas 12 viltotas banknotes uz miljonu īstu banknošu).

Kopumā viltotu eiro naudaszīmju skaits ir pieaudzis, ko Eiropas Centrālās bankas eksperti skaidro ar viltojumu zemo izplatību pandēmijas laikā. Tomēr kopējais viltojumu skaits un īpatsvars saglabājas zems, un iespēja saskarties ar viltotu naudaszīmi ir minimāla.

Detalizētāka informācija par viltojumu tendencēm eirozonā:

https://www.ecb.europa.eu/press/pr/date/2025/html/ecb.pr250221~c0d1113d2c.lv.html

"Latvijas Faktu" 2025. gada februārī veiktā aptauja liecina, ka eiro par drošu un grūti viltojamu naudu uzskata 59 % aptaujāto, savukārt pretējās domās par to bija 25 %. 2024. gada augustā eiro par drošu naudu uzskatīja 57 % aptaujāto, bet pretējās domās bija 24 %.

Lai arī eiro viltojumu skaits saglabājas zems, eirozonas valstis jau veic priekšdarbus, lai uzlabotu skaidro naudu. Pašlaik tiek izstrādātas idejas nākamās, trešās sērijas, eiro banknošu dizainam, par kuru savu viedokli tiks aicināti paust arī eirozonas, t. sk. Latvijas, iedzīvotāji. 2026. gadā tiks izvēlēti galīgie dizaina risinājumi un pieņemts lēmums, kad tiks izgatavotas un emitētas jaunās banknotes.