2005. gada pētījumi
| 5/2005 |
Latvijas valsts konsolidētā kopbudžeta cikliski koriģētā bilance Kopsavilkums Atslēgvārdi: cikliski koriģētā budžeta bilance, Stabilitātes uz izaugsmes pakts, procikliska fiskālā politika, budžeta elastība JEL klasifikācija: E62, H62 |
| 4/2005 | Konjunktūras un patērētāju apsekojumu rezultātu izmantošana Latvijas tautsaimniecības attīstības īstermiņa prognozēšanai Aleksejs Meļihovs, Svetlana Rusakova Kopsavilkums Atslēgvārdi: konjunktūras un patērētāju apsekojumi, tautsaimniecības attīstība, īstermiņa prognozēšana JEL klasifikācija: C22, C53, E32 |
| 3/2005 |
Latvijas darba tirgus elastības novērtējums Kopsavilkums Atslēgvārdi: darba tirgus elastība, algu elastība, institucionālā vide JEL klasifikācija: C22, E24, J20, J50, R23 |
| 2/2005 | Latvijas ilgtermiņa konkurētspējas modelēšana Gundars Dāvidsons Kopsavilkums Atslēgvārdi: konkurētspēja, salīdzinošā priekšrocība, reālā konverģence JEL klasifikācija: F14, F19, O33, O47 |
| 1/2005 |
Lata piesaistes eiro ietekme uz finanšu sektoru Kopsavilkums Atslēgvārdi: valūtas kursa režīma maiņas, valūtas kursa koridors, uzticamība, tirgus procentu likmes, arbitrāžas iespējas JEL klasifikācija: D84, E43, E58, F31, G15 |
2004. gada pētījumi
| 4/2004 | Valūtas kursa transmisija uz iekšzemes cenām Austrumeiropas valstīs un ekonomiskās vides nozīme Mārtiņš Bitāns Kopsavilkums Pētījumā veikta valūtas kursa transmisijas analīze 13 Austrumeiropas valstīs 1993.-2003. gadā. Transmisijas rādītāji iegūti, izmantojot rekursīvo VAR modeli, kas analizē mainīgo lielumu pārmaiņas, un valūtas kursa pārmaiņu ietekme pētīta gan attiecībā uz ražotāju, gan patēriņa cenām. Divu izlases perioda posmu izpētē iegūtie rādītāji kopumā atspoguļo nepilnīgu transmisiju divu gadu laikā. Turklāt rezultāti liecina par ievērojamām valstu atšķirībām, kā arī par nozīmīgu transmisijas pavājināšanos (aptuveni par 50%) pēc noteikta laika. Īpaši svarīgs ir atklājums, ka Austrumeiropas valstīs ir pozitīva un statistiski nozīmīga sakarība starp valūtas kursa transmisiju un vidējo inflācijas līmeni un valūtas kursa noturības pakāpi. Turklāt rezultāti apstiprina, ka ir cieša sakarība starp transmisiju un importa struktūras pārmaiņām. Gūti arī atsevišķi pierādījumi tam, ka varētu būt pozitīva sakarība starp valūtas kursa transmisijas spēcīgumu un attiecīgās valsts atvērtību ārējai tirdzniecībai. Atslēgvārdi: valūtas kursa transmisija, rekursīvais VAR modelis, Valūtas Kursa Mehānisms II JEL klasifikācija: C32, E31, E52 |
| 3/2004 | Naudas pieprasījums Latvijā Ivars Tillers Kopsavilkums Latvijas plašās naudas pieprasījuma ekonometriskā analīze liecina, ka pastāv stabila naudas pieprasījuma sakarība. Parametru eksogenitātes analīze rāda, ka līdzsvara atjaunošanos rada vienīgi naudas apjoma pārmaiņas. Naudas pieprasījumam Latvijā piemīt samērā liela ienākumu elastība, kas raksturīgi tautsaimniecībai monetārās ekspansijas fāzē. Naudas pieprasījuma funkcijas ciešuma, stabilitātes un ātrās līdzsvara korekcijas dēļ plašās naudas rādītājus var izmantot par ekonomiskās aktivitātes indikatoru. Atslēgvārdi: naudas pieprasījums, kointegrācija, eksogenitāte, vektoru kļūdu korekcijas modelis JEL klasifikācija: C22, C32, E41 |
| 2/2004 | Eiro ieviešanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību Mārtiņš Bitāns, Egils Kaužēns Kopsavilkums Aizvadītajos 10 gados Latvijas makroekonomiskā struktūra un finanšu sistēma nozīmīgi mainījusies, un līdz šim gūtā pieredze apstiprina pieņēmumu, ka tautsaimniecība ir spējīga efektīvi pielāgoties ārējās vides pārmaiņām. Aprēķini, kas pamatojas uz gravitācijas modeļa analīzi, liecina, ka ilgtermiņā Latvijas IKP varētu būt līdz pat 19% augstāks nekā tad, ja Latvija hipotētiski saglabātu nacionālo valūtu. Vairāki nacionālās struktūras attīstības rādītāji (IKP sektoru strukturālās pārmaiņas, ārējās tirdzniecības strukturālās pārmaiņas tirdzniecības partneru un galveno preču grupu dalījumā u.c.) un ekonomiskās attīstības cikla svārstīguma analīze liecina, ka reālās konverģences ziņā Latvija bieži vien ievērojami atšķiras no eiro zonas nozīmīgākajām valstīm un tikai dažos gadījumos Latvijas attiecīgie rādītāji ir tuvu citu perifērisko eiro zonas valstu rādītājiem. Tomēr tas nenozīmē, ka, ieviešot eiro, asimetrisko šoku ietekme un periodiskums Latvijā palielināsies. Atslēgvārdi: eiro zonas paplašināšanās, eiro ieviešana, konverģence, Māstrihta, ES JEL klasifikācija: E42, E58, F33, F42 |
| 1/2004 | Valūtas un naudas tirgus valūtas kursa koridora apstākļos Viktors Ajevskis, Armands Pogulis, Gunārs Bērziņš Kopsavilkums Pētījumā vērtēta tirgus dalībnieku uzticība Latvijas nacionālajai valūtai periodā no 2001. gada janvāra līdz 2003. gada aprīlim, par pamatu ņemot latu procentu likmju atrašanos procentu likmju koridora ietvaros. Darba gaitā modificēta Larsa E. O. Svensona metode, ņemot vērā kotētās procentu likmes un valūtu kursus, pamatojoties uz vienkāršo procentu likmju aprēķinu. Termiņā līdz 1 gadam nav vērojamas arbitrāžas iespējas Latvijas valūtas un naudas tirgū, kas būtu pamatotas ar naudas tirgus dalībnieku uzticību esošajam valūtas kursa koridoram. Latvijas valūtas tirgus dalībnieku vērtējumā neatspoguļojas valūtas kursa režīma pārmaiņu iespējamība tuvākā gada laikā. Atslēgvārdi: valūtas kursa koridors, uzticamība, tirgus procentu likmes, arbitrāžas iespējas JEL klasifikācija: D84, E43, E58, F31, G15 |
2003. gada pētījumi
| 3/2003 | Procentu likmju termiņstruktūra Latvijā monetārās politikas kontekstā Jeļena Zubkova Kopsavilkums Pētījumā analizēta dažādu ienesīguma līknes konstruēšanas modeļu piemērotība Latvijas naudas un valdības vērtspapīru tirgiem, kā arī veikta ienesīguma līknē ietvertās informācijas īpašību analīze. Hipotēzes par nulles riska prēmijas pastāvēšanu noraidīšana ļauj secināt, ka forward ienesīguma likmes visumā nenodrošina spot ienesīguma likmju nenobīdītās prognozes un Latvijas finanšu tirgū tīro gaidāmo procentu likmju teoriju nevar izmantot procentu likmju prognozei. Ilgtermiņa procentu likmes satur riska prēmiju, kas nav nulle. Tas atbilst arī attīstīto valstu finanšu tirgos veikto pētījumu rezultātiem. Atslēgvārdi: procentu likmju termiņstruktūra, riska prēmijas, Nelsona-Zīgeļa modelis JEL klasifikācija: D84, E43, E47, G10 |
| 2/2003 | Latvijas faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība: aprēķins un lietojums Dainis Stikuts Kopsavilkums Lai noteiktu, vai valsts ekonomiskā izaugsme apdraud makroekonomisko stabilitāti, ekonomiskās politikas veidošanā parasti tiek izmantota faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība. Darbā aplūkotas galvenās potenciālā IKP aprēķināšanas metodes - laika trenda metode, HP filtra metode un KD funkcija, kā arī to lietojums. Ražošanas funkcijas vajadzībām aprēķinātas ražošanas faktoru potenciālās vērtības. Izmantotie dati ļauj secināt, ka tautsaimniecības izaugsmi nosaka pamatkapitāla pieaugums un tehnoloģiskais progress, kas palielina darbaspēka ražīgumu un kompensē sarūkošo izmantotā darbaspēka daudzumu. Analizējot ražošanas apjoma starpības saistību ar inflāciju, secināts, ka Latvijā atšķirībā no vairākām ekonomiski attīstītajām valstīm tautsaimniecības lieluma un atvērtības pakāpes, kā arī darbaspēka tirgus elastības dēļ ražošanas apjoma starpības korelācija ar inflāciju ir ļoti zema. Pagaidām nav pietiekamu novērojumu, lai precīzi novērtētu ražošanas apjoma starpības ietekmi uz inflāciju. Inflāciju ietekmē tādi faktori kā Latvijas atvērtība importam un relatīvi neierobežotam ārvalstu preču piedāvājumam par relatīvi fiksētu cenu, kā arī administratīvi regulējamās cenas. Šie faktori nav atkarīgi no ražošanas apjoma starpības lieluma. Tādējādi pārmērīgais pieprasījums vairāk atspoguļojas preču importa pieaugumā, nevis inflācijas tempa kāpumā. Tāpēc Latvijas tautsaimniecībā par iekšzemes pieprasījuma attīstības tendencēm precīzāk liecina tekošā konta stāvoklis, nevis inflācijas rādītāji. Atslēgvārdi: ražošanas apjoma starpība, potenciālais ražošanas apjoms, ražošanas funkcija, NAWRU JEL klasifikācija: C13, E32 |
| 1/2003 | Monetāro šoku transmisija Latvijā Mārtiņš Bitāns, Dainis Stikuts, Ivars Tillers Kopsavilkums Pētījumā uzmanība pievērsta tautsaimniecības īstermiņa reakcijai uz dažādiem monetārajiem šokiem. Latvijas finanšu sistēmas analīzes rezultāti apstiprina pieņēmumu, ka samērā mazattīstītā kapitāla tirgus dēļ labklājības kanāls pašlaik ir ļoti vājš vai neeksistē vispār. Dažādo monetārās transmisijas kanālu nozīmīgums tika empīriski pārbaudīts, izmantojot rezultātus, kas gūti, analīzē lietojot strukturālo VAR modeli un mazo strukturālo makroekonomisko modeli. Analīzes rezultāti ļauj secināt, ka monetārie šoki iedarbojas uz tautsaimniecību galvenokārt pa valūtas kursa kanālu. Atslēgvārdi: monetārā politika, monetārās transmisijas mehānisms, mazs strukturālais modelis, vektoru autoregresija JEL klasifikācija: C32, C51, E52 |
2002. gada pētījumi
| 2/2002 | Latvijas finanšu tirgus Jeļena Zubkova, Egils Kaužēns, Ivars Tillers, Mārtiņš Prūsis Kopsavilkums Aizvadītajos 10 gados Latvija būtiski progresējusi un izveidojusi uz tirgu orientētas finanšu sistēmas tiesiskos pamatus un institucionālo struktūru. Latvijas finanšu sektoru veido gandrīz visas attīstītam finanšu tirgum raksturīgās institūcijas. Latvijas normatīvie akti visos aspektos atbilst ES prasībām, turklāt dažās jomās Latvijas prasības ir pat augstākas. Latvijas pievienošanās ES būs valsts tautsaimniecības, t.sk. arī finanšu tirgus, nozīmīgs pavērsiens, kas nodrošinās lielākus ienākumus un iespējas. Atslēgvārdi: finanšu tirgus, maksājumu sistēmas, Eiropas integrācija JEL klasifikācija: G10, G20 |
| 1/2002 | Reālais valūtas kurss Latvijā (1994-2001) Mārtiņš Bitāns Kopsavilkums Šajā pētījumā analizēts reālais valūtas kurss Latvijā no 1994. gada līdz 2001. gadam. Analīzē izmantotas divas plaši lietotas metodes: viena vienādojuma metode un makroekonomiskā līdzsvara metode. Ekonomiskie pamatrādītāji nosaka to, ka lata kurss ir nenovērtēts attiecībā pret savu ilgtermiņa līdzsvara vērtību. Tādējādi pašreizējais valūtas kurss Latvijā visumā atbilst pašreizējam tautsaimniecības attīstības līmenim. Valūtas kursa reālais pieaugums attiecībā pret Rietumeiropas valstīm atbilst īstermiņa līdzsvara valūtas kursa palielināšanās tendencei, ko nosaka galvenokārt augošais produktivitātes līmenis tirgojamo preču sektorā. Tāpēc reālā valūtas kursa palielināšanās no 1994. gada līdz 2001. gadam visumā nav negatīvi ietekmējuši ārējo tirdzniecību. Tik ilgi, kamēr reālā valūtas kursa pieaugums nosaka pamatfaktori, tas neapdraud makroekonomisko stabilitāti un izaugsmi. Atslēgvārdi: reālais valūtas kurss, ārējā tirdzniecība JEL klasifikācija: C20, E20, E52, F10 |
2001. gada pētījumi
| 1/2001 | Cenu dinamika Latvijā. Pieredze un perspektīvas
Mārtiņš Bitāns, Dace Šļakota, Ivars Tillers Kopsavilkums Atslēgvārdi: monetārā politika, inflācija, Filipa līkne JEL klasifikācija: C13, E31 |