Publicēts: 25.02.2021.

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, Latvijas Banka un Valsts kase) 2020. gadā veica 557.6 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 181.1 mljrd. eiro kopapjomā. Vidēji dienā veikti 1.5 milj. maksājumu 494.8 milj. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2019. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits palielinājās par 5.0%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 10.8%, t.sk. vislielākie maksājumu kopapjoma samazinājumi bija ārvalstu valūtā – karšu maksājumiem par 39.0% un kredīta pārvedumiem par 43.8%.

"Pēc maksājumu skaita 2020. gads salīdzinājumā ar 2019. gadu tika noslēgts ar 5% pieaugumu. 2020. gada 2. pusgadā, pielāgojoties dzīvei Covid-19 pandēmijas apstākļos, iedzīvotāju maksājumos bija vērojams vairāk nekā 10% pieaugums, kas ar uzviju kompensēja kritumu, kurš tika piedzīvots 2020. gada 1. pusgadā," tendences maksājumu jomā komentē Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (65.4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (33.3% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2020. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.1 karte uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Iedzīvotājiem bija pieejami 41.7 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 912 bankomātu. 2020. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija atvēruši 3.2 milj. klientu norēķinu kontu (vidēji 1.7 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju).

2020. gadā veikti 20 milj. zibmaksājumu 4.4 mljrd. eiro apjomā.

Paplašināts pārskats par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidrās naudas norēķinu jomām pieejams Latvijas Bankas interneta vietnē.

Citi jaunumi

31.01.2025.

ECB izvēlas nākotnes euro banknošu motīvus

Īsumā ECB atlasījusi motīvus, kuru pamatā ir divas...
30.01.2025.

Latvijas Banka aicina kredītņēmējus izvērtēt iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus un nepārmaksāt

2024. gadā stājās spēkā grozījumi virknē normatīvo aktu,...
29.01.2025.

Krājaizdevu sabiedrību segmentā vēlama pakāpeniski virzīta attīstība

Šodien Latvijas Banka iepazīstināja Saeimas Budžeta un finanšu...
23.01.2025.

Pētījums: Monetārās politikas transmisija eirozonā: vai tā ir mainījusies? I nodaļa. Spēks un ātrums

Pētījums 2025/1
15.01.2025.

Digitālā eiro loma bezskaidrās naudas maksājumu konkurences nodrošināšanā

Vai mēs atceramies tos laikus, kad, maksājot ar norēķinu karti,...
13.01.2025.

Notiks Latvijas kapitāla tirgus forums 2025 "No stratēģiskiem lēmumiem līdz investoru uzticībai"

12. februārī Rīgā notiks jau piektais Latvijas kapitāla...
08.01.2025.

Finanšu pratības materiāli – vieglajā valodā

Latvijas Banka sadarbībā ar Vieglās valodas aģentūru, tās...
06.01.2025.

Stratēģiskā autonomija maksājumos – kādēļ tas ir aktuāli?

"Stratēģiskā autonomija", "stratēģiskā neatkarība", "atvērtā...
03.01.2025.

Finanšu tirgus uzraudzības prioritātes: noturība, biznesa modeļa ilgtspēja un risku vadība

Latvijas Bankas veiktās finanšu tirgus un tā dalībnieku...
02.01.2025.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji var iesniegt pieteikumus darbības atļaujas saņemšanai

Latvijas Banka no 2. janvāra pieņem kriptoaktīvu pakalpojumu...
02.01.2025.

Latvijas Banka izsniedz SIA "Paytegra" licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja izsniegusi SIA "Paytegra"...
27.12.2024.

Finanšu nozare turpinās nodrošināt skaidrās naudas pieejamību

2025. gada 1. janvārī spēku zaudēs sadarbības...