Publicēts: 15.03.2022.

Latvijas Bankas padome ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2021. gada finanšu pārskatus, kuros fiksēts, ka Latvijas Bankas 2021. gada peļņa ir 20.9 milj. eiro.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas 2021. gada finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka saņēmusi pozitīvu revidentu atzinumu par tās 2021. gada finanšu pārskatiem no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" 70% jeb 14.6 milj. eiro no Latvijas Bankas 2021. gada peļņas tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa – Latvijas Bankas rezerves kapitālā.

Latvijas Bankas pēdējo piecu gadu kopējā peļņa ir sasniegusi 113.2 milj. eiro, no kuriem 78 milj. eiro ieskaitīti valsts ieņēmumos.

2021. gadā paveiktais

Latvijas Bankai 2021. gads bija būtisku norišu piepildīts – izstrādāts un pieņemts jauns un moderns Latvijas Bankas likums, kas nosaka, kā vienotā institūcijā no 2023. gada 1. janvāra strādās centrālā banka un līdzšinējais finanšu sektora uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Latvijas Bankas un FKTK integrācijas procesa priekšdarbi sākti jau 2021. gadā, kad veiktas arī nozīmīgas pārmaiņas centrālās bankas vadības modelī, pārejot uz viena augstākā līmeņa pārvaldību un centrālās bankas valdei izbeidzot darbību.

Latvijas Bankas darbības jomās paveikti vairāki nozīmīgi darbi, piemēram, turpinājās zibmaksājumu infrastruktūras attīstība, ieviešot modernus un inovatīvus tehnoloģiskus risinājumus un esošajiem piesaistot jaunus finanšu tirgus privātā sektora un 2022. gada sākumā – arī publiskā sektora dalībniekus (Valsts kasi).

Gada laikā zibmaksājumu servisā apstrādāto zibmaksājumu skaits pieauga 1.6 reizes, to apjomam palielinoties 2.5 reizes (apstrādāti 18.4 milj. zibmaksājumu 6.3 mljrd. eiro apjomā), atsevišķās dienās apstrādājot līdz pat 100 tūkst. zibmaksājumu. Gada beigās reģistrēti 609 000 zibsaišu (gandrīz 2 reizes vairāk nekā pirms gada).

Skaidrās naudas jomā panākta sabiedrības drošībai būtiska, vēsturiska vienošanās ar finanšu nozari par skaidrās naudas pieejamības bankomātu tīkla ietvaros saglabāšanu. Arī turpmāk Latvijas Banka pievērsīs pastiprinātu uzmanību šim jautājumam, nodrošinot, lai sabiedrībai būtu izvēles iespējas norēķinos. To veicinās arī jauna naudas veida – digitālā eiro – ieviešana. Darbs šajā projektā notiek aktīvi, un tajā iesaistīti arī Latvijas finanšu tehnoloģiju nozares pārstāvji.

Izstrādāta Latvijas Bankas ilgtspējības stratēģija. Pilnveidota bankas kopējās stratēģijas ieviešanas pārvaldības sistēma, turpinājās datu apstrādes kapacitātes palielināšana, īstenojot plašas darbinieku apmācības mūsdienīgu datu apstrādes rīku jomā, kā arī uzsākot vairākus datu apstrādes automatizācijas pilotprojektus.

Vairāki nozīmīgi 2021. gadā paveiktie Latvijas Bankas darbi atspoguļoti pievienotajā infografikā.

latvijasbanka 2021 skaitlos infografiks 870x1550px lv

2022

2022. gada februāra beigās reģionu un globālo finanšu pasauli satricināja Krievijas uzbrukums Ukrainai. Kopdarbā ar Latvijas finanšu nozari īstenoti pasākumi, lai paaugstinātu drošību un noturību pret riskiem gan Latvijas Bankas uzturētajās maksājumu sistēmās, gan skaidrās naudas infrastruktūrā.

2022. gads Latvijas Bankai, sagaidot savu simtgadi, būs ļoti intensīvs un daudzveidīgs – gan saistībā ar monetārās politikas jautājumu risināšanu un maksājumu sistēmu pilnveides pasākumiem, gan jaunas Latvijas Bankas ilgtermiņa attīstības stratēģijas izstrādi, turpinot aktīvi īstenot priekšdarbus sekmīgai FKTK integrācijai.

"Mūsu mērķis ir nodrošināt tādu abu institūciju apvienošanos, lai 2023. gada 1. janvārī šīs nozīmīgās pārmaiņas notiktu raiti un nemanāmi. Tāpat turpināsim aktīvi strādāt jau ierastajās darbības jomās, uzņēmēju un iedzīvotāju ikdienā arvien plašāk ieviešot inovatīvās maksājumu iespējas un zibprasījumus, skaidrās naudas jomā rūpējoties par tās pieejamību visā Latvijas teritorijā, attīstot ekonomikas pētniecību, arī jaunā statistisko datu veida – kartēm piesaistīto maksājumu datu – plašāku izmantošanu tautsaimniecības norišu analīzē, un tādējādi palīdzot ekonomikas politikas īstenotājiem pārdomātāku lēmumu pieņemšanā," uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Citi jaunumi

31.01.2025.

ECB izvēlas nākotnes euro banknošu motīvus

Īsumā ECB atlasījusi motīvus, kuru pamatā ir divas...
30.01.2025.

Latvijas Banka aicina kredītņēmējus izvērtēt iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus un nepārmaksāt

2024. gadā stājās spēkā grozījumi virknē normatīvo aktu,...
29.01.2025.

Krājaizdevu sabiedrību segmentā vēlama pakāpeniski virzīta attīstība

Šodien Latvijas Banka iepazīstināja Saeimas Budžeta un finanšu...
23.01.2025.

Pētījums: Monetārās politikas transmisija eirozonā: vai tā ir mainījusies? I nodaļa. Spēks un ātrums

Pētījums 2025/1
15.01.2025.

Digitālā eiro loma bezskaidrās naudas maksājumu konkurences nodrošināšanā

Vai mēs atceramies tos laikus, kad, maksājot ar norēķinu karti,...
13.01.2025.

Notiks Latvijas kapitāla tirgus forums 2025 "No stratēģiskiem lēmumiem līdz investoru uzticībai"

12. februārī Rīgā notiks jau piektais Latvijas kapitāla...
08.01.2025.

Finanšu pratības materiāli – vieglajā valodā

Latvijas Banka sadarbībā ar Vieglās valodas aģentūru, tās...
06.01.2025.

Stratēģiskā autonomija maksājumos – kādēļ tas ir aktuāli?

"Stratēģiskā autonomija", "stratēģiskā neatkarība", "atvērtā...
03.01.2025.

Finanšu tirgus uzraudzības prioritātes: noturība, biznesa modeļa ilgtspēja un risku vadība

Latvijas Bankas veiktās finanšu tirgus un tā dalībnieku...
02.01.2025.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji var iesniegt pieteikumus darbības atļaujas saņemšanai

Latvijas Banka no 2. janvāra pieņem kriptoaktīvu pakalpojumu...
02.01.2025.

Latvijas Banka izsniedz SIA "Paytegra" licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja izsniegusi SIA "Paytegra"...
27.12.2024.

Finanšu nozare turpinās nodrošināt skaidrās naudas pieejamību

2025. gada 1. janvārī spēku zaudēs sadarbības...