"Monetārais Biļetens" 6/1998

ISSN 1407-1762

Jūnijā turpinājās banku sistēmas attīstībai iepriekšējos mēnešos raksturīgās tendences. Atsevišķu monetāro rādītāju pieaugums bija pat nedaudz lielāks. Plašā nauda M2X palielinājās par 3.8%, t.sk. no iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu apjoms - par 3.9%. Šai klientu grupai izsniegto kredītu apjoma pieaugums (4.1%) bija mazāks nekā iepriekšējos mēnešos. Tāpat kā maijā bija vērojams naudas bāzes kāpums (par 5.5%). Lati galvenokārt tika emitēti, Latvijas Bankai iepērkot ārvalstu valūtu. Valsts pamatbudžeta pārpalikums 1998. gada sešos mēnešos sasniedza 37.4 milj. latu. Tā kā bankām bija liels brīvo resursu apjoms, saglabājās zems procentu likmju līmenis starpbanku tirgū un augsts pieprasījums pēc valdības vērtspapīriem, kas stimulēja valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju ienesīguma samazināšanos. Gada inflācija nedaudz pieauga.

 
Plašā nauda un naudas bāze
(milj. latu)

  M2X (plašā nauda)
  M0 (naudas bāze)

Banku piesaistītie noguldījumi
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)

Kopā
Valsts uzņēmumu noguldījumi
 Privātuzņēmumu noguldījumi
Privātpersonu noguldījumi

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu kopapjoms pieauga par 23.4 milj. latu salīdzinājumā ar maiju. Pieaugumu noteica gan pieprasījuma noguldījumu kāpums (par 3.1%), gan arī termiņnoguldījumu apjoma palielināšanās (par 6.5%). Skaidrās naudas apjoms apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) palielinājās par 3.5%, sasniedzot 351.8 milj. latu.

Turpinājās iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu pieaugums, kredītu atlikumam sasniedzot 503.5 milj. latu. Atšķirībā no maija izsniegto ilgtermiņa kredītu atlikums ievērojami (par 7.1%) palielinājās, savukārt īstermiņa kredītu atlikums pat nedaudz (par 0.3%) samazinājās. Latos izsniegto kredītu atlikuma kāpums (3.2%) bija lēnāks nekā ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikuma pieaugums (7.6%). Visstraujāk palielinājās hipotekārā kredīta, izpirkuma nomas, komerckredīta un reverse repo kredītu atlikumi.

Nedaudz pieauga no jauna latos izsniegto kredītu un gan latos, gan OECD valstu valūtās veikto noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes, bet OECD valstu valūtās izsniegto kredītu vidējās svērtās procentu likmes samazinājās. Vidējās svērtās kredītu procentu likmes atradās 11.0-13.9%, bet termiņnoguldījumu - 4.6-7.0% robežās.

Iekšzemes starpbanku tirgū jūnijā nedaudz (par 5.4%) samazinājās darījumu apjoms. Latos veikto darījumu apjoms samazinājās no 248.4 milj. latu maijā līdz 239.8 milj. latu jūnijā, OECD valstu valūtās - attiecīgi no 68.4 milj. latu līdz 64.1 milj. latu, bet pārējās valūtās - attiecīgi no 8.4 milj. latu līdz 3.7 milj. latu. Starpbanku tirgū latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme samazinājās līdz 2.1%.

Naudas tirgus indeksi RIGIBID un RIGIBOR mēneša laikā pieauga (uz nakti veiktajiem noguldījumiem no 1.3% līdz 2.5%, uz nakti izsniegtajiem kredītiem - no 1.8% līdz 3.0%).

Pieprasījums pēc līdzekļiem Latvijas Bankas organizētajās repo izsolēs tāpat kā maijā bija mazs - kredīti tajās tika izsniegti tikai 4.8 milj. latu apjomā (1998. gada pirmajos sešos mēnešos vidējais mēnesī repo izsolēs izsniegtais kredītu apjoms bija 17.9 milj. latu). Repo izsolēs izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme kritās un mēneša beigās bija 3.1%. Jūnijā izsniegto kredītu termiņstruktūrā 79.2% veidoja 7 dienu kredīti un 20.8% - 28 dienu kredīti. Repo izsolēs izsniegto kredītu atlikums mēneša beigās bija 12.1 milj. latu. Pieprasījuma lombarda kredīti izsniegti 0.6 milj. latu apjomā ar likmi 6.0%, bet automātiskie lombarda kredīti netika izsniegti.

Jūnijā Latvijas Banka valūtas mijmaiņas (swap) darījumu izsolēs izsniedza līdzekļus 3.0 milj. latu apjomā ar 91 dienas termiņu. Vidējā svērtā procentu likme samazinājās un bija 6.0% (maijā - 7.3%). Valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs izsniegto līdzekļu atlikums samazinājās par 2.5 milj. latu un mēneša beigās bija 6.5 milj. latu. Jūnijā ASV dolāra kurss starpbanku tirgū atradās pie Latvijas Bankas intervences apakšējās robežas, un Latvijas Bankas neto nopirktās ārvalstu valūtas apjoms bija 15.3 milj. latu. Tādēļ Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi mēneša laikā palielinājās par 11.3 milj. latu jeb 2.2% un sasniedza 531.1 milj. latu. Emitētās nacionālās valūtas segums ar tiem sasniedza 112.9%.

Pasaules valūtas tirgū jūnijā turpinājās Japānas jenas kursa lejupslīde. To noteica Japānas iekšzemes kopprodukta samazināšanās, kas pārsniedza pat vispesimistiskākās prognozes. Japānas jenas kursa lejupslīdi mazināja Japānas centrālās bankas un ASV Federālo rezervju sistēmas kopīgā intervence valūtas tirgū. Pret latu tas samazinājās par 2.8%. Labie ASV tautsaimniecības rādītāji noteica ASV dolāra kursa nostiprināšanos, un pret latu tas mēneša laikā palielinājās par 0.8%. Tā kā Vācija ir lielākais Krievijas kreditors, sakarā ar satricinājumiem Krievijas finanšu tirgū Vācijas markas kurss samazinājās (t.sk. arī pret latu - par 1.2%). Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss mēneša laikā pieauga par 2.6%, bet Francijas franka kurss samazinājās par 0.9%.

Banku pieprasījums pēc visu termiņu valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīriem jūnijā nedaudz pieauga. Pieprasījuma un piedāvājuma attiecība bija 2.7 (maijā - 2.6, aprīlī - 1.4). Notika četras 1 un 3 mēnešu, divas 6 mēnešu un viena 12 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsole. Valdības vērtspapīru vidējās svērtās diskonta likmes samazinājās visu termiņu parādzīmēm un 1 mēneša parādzīmēm bija 3.5%, 3 mēnešu - 4.3%, 6 mēnešu - 4.6% un 12 mēnešu - 6.7%. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru kopapjoms maijā palielinājās par 8.0% un perioda beigās bija 163.9 milj. latu (50.0% no tiem bija 12 mēnešu parādzīmes un 31.1% - 2 gadu obligācijas).

Patēriņa cenu indekss jūnijā salīdzinājumā ar maiju palielinājās par 0.7%, tādēļ arī gada inflācija nedaudz pieauga (līdz 5.9%). Cenu palielinājumu visvairāk sekmēja sabiedriskā transporta pakalpojumu cenu pieaugums. Liela ietekme uz vidējā cenu līmeņa celšanos bija arī uztura produktu cenu kāpumam. Gaļas un zivju izstrādājumu, piena un piena produktu, sviesta un olu cenas jūnijā pazeminājās, bet kartupeļu un atsevišķu dārzeņu cenas auga. Kopumā pakalpojumu cenas pieauga ievērojami straujāk par preču cenām (attiecīgi par 1.9% un 0.4%). Ražotāju cenu indekss jūnijā samazinājās par 0.2%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 2.2%.

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
(atlikumi perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Jūnijā sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar maiju palielinājās par 7.7% un bija Ls 150.48. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju šajā sektorā nodarbināto mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa palielinājās par 17.5%. Strādājošo pirktspēja mēneša laikā pieauga par 6.4% un pēdējo 12 mēnešu laikā - par 9.9%.

Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits jūnijā sasniedza 7.2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Ilgstošo bezdarbnieku skaits nedaudz samazinājās (mēneša beigās - 31 169). Darba tirgus noslodzes koeficients, kas raksturo bezdarbnieku skaitu uz vienu reģistrēto brīvo darba vietu vidēji valstī, salīdzinājumā ar maiju samazinājās un jūnija beigās bija 21.1.

Augstais ražošanas pieauguma temps jūnijā nedaudz samazinājās. Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 9.9% (maijā - par 10.6%), bet apstrādes rūpniecībā - par 11.9% (maijā - par 12.5%). Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms samazinājās par 2.1%. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu nedaudz (par 1.3%) pieauga gaļas, bet turpināja samazināties piena (par 10.3%) un olu (par 5.5%) ražošana.

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes Internet WWW lappusē (http://dsbb.imf.org).

© Latvijas Banka, 1998

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718