Nominālvērtība: 10 latu
Izmēri: diametrs - 13.92 mm, svars - 1.2442 g (1/25 Trojas unces)
Materiāls: 999° zelts
Kalums: augstākais (proof)
Kalta 1997. g. Valcambi SA (Šveice)
Mākslinieks J. Strupulis
(grafiskais dizains un plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 1997. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā attēlots buru kuģis, virs attēla puslokā izvietots uzraksts GAFELŠONERIS · JULIA MARIA · 1895, zem attēla - skaitlis 10 un uzraksts LATU.
Monētas josta
Vertikāli rievota.
Latvijā XIX gs. beigas un XX gs. sākums bija koka burinieku būves uzplaukuma laiks. To veicināja lētie kokmateriāli un darbaspēks, kā arī turīgāko zemnieku, nākamo kuģu īpašnieku, centieni iegūt ekonomisko neatkarību. Galvenie burinieku tipi bija 2-4 mastu šoneri un gafelšoneri. Burinieku komandas pārsvarā sastāvēja no vietējiem iedzīvotājiem - latviešiem, kuri profesionālo izglītību ieguva t.s. "Valdemāra jūrskolās" (pirmā no tām atvērta 1864. gadā Ainažos). No XIX gs. otrās puses līdz 1. pasaules karam Latvijā uzbūvēja ap 550 šādu tāliem braucieniem piemērotu burinieku.
Monētas reversā attēlotais trīsmastu gafelšoneris "Julia Maria" ir savam laikam raksturīgs ievērojamā latviešu meistara Mārtiņa Morgenšterna 1895. gadā būvēts burukuģis. Kuģa garums bija 35 m, platums 8.5 m, lielākā masta augstums - 31 m. "Julia Maria" piederēja brāļiem Ģirtam un Jānim Muceniekiem, tā komandā bija stūrmanis, 4 matroži un koks. Savā 25 gadus ilgajā mūžā "Julia Maria" vaica vairākus transatlantiskus reisus, bija piestājis Ņūportas (Lielbritānija), Lisabonas (Portugāle), Vlārdingenas (Nīderlande), Tromses (Norvēģija), Arhangeļskas (Krievija), Trinidādas (Amerika, Vestindija) un citās ostās. Burenieks gāja bojā 1920. gadā Ziemeļjūrā.
Monētas aversā atveidots Latvijas Republikas lielais ģerbonis.