- Starptautiskais Valūtas fonds
- Starptautisko norēķinu banka
- Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija
- Starptautiskā Apdrošināšanas uzraugu asociācija
- Finanšu sistēmas zaļināšanas tīkls
- Eiropas noguldījumu apdrošinātāju forums
- Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstu banku uzraugu grupa
- Starptautiskā pensiju uzraugu organizācija
Starptautiskais Valūtas fonds
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir starptautiska organizācija, kas dibināta 1944. gada jūlijā Bretonvudsā (Bretton Woods) ar mērķi veicināt starptautisko monetāro sadarbību, valūtas kursu stabilitāti, valstu ekonomisko izaugsmi un nodarbinātības pieaugumu un nodrošināt īslaicīgu finansiālu palīdzību, ja kādai dalībvalstij radusies nepieciešamība risināt ar maksājumu bilanci saistītas problēmas. Patlaban SVF ir 189 dalībvalstis.
Latvija un SVF
Latvija kopš 1992. gada 19. maija ir SVF dalībvalsts. Latvijas un SVF sadarbības juridisko pamatu regulē 1992. gada 15. aprīļa likums "Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā Valūtas fondā". SVF augstākajā pārvaldes orgānā Pilnvaroto padomē (Board of Governors) Latvijas pilnvarotais ir Latvijas Bankas prezidents, savukārt pilnvarotā vietnieks ir Finanšu ministrijas valsts sekretārs. Tādejādi Latvijas Banka ir vadošā institūcija, kas pārstāv Latvijas Republikas intereses SVF un nodrošina ikdienas sadarbību.
Katrai SVF dalībvalstij tiek piešķirta kvota, kuras apjoms pamatā izriet no valsts ekonomikas īpatsvara pasaules kopējā ekonomikā. Latvijas kvota SVF ir 332.3 milj. SDR, kas veido 0.07% no SVF kopējās kvotas.
SVF ikdienas darbu nodrošina izpilddirektoru valde. Latvija pārstāv savas intereses un piedalās SVF lēmumu pieņemšanas procesā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas ietvaros. Valstu grupu veido Dānija, Igaunija, Īslande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija. Tās kopējais balsu īpatsvars ir 3.30%1 no visām SVF balsīm. Grupa izstrādā kopīgu pozīciju par galvenajiem SVF darbības jautājumiem, kas tiek izskatīti Starptautiskajā Monetārajā un finanšu komitejā (International Monetary and Financial Committee, IMFC) un izpilddirektoru valdē. Valstu grupas pārstāvniecību šajās institūcijās nosaka saskaņota rotācijas shēma. No 2020. gada janvāra līdz 2023. gadam Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektors ir Mika Pösö no Somijas. Attiecīgi Somijas centrālā banka koordinē Ziemeļvalstu un Baltijas valstu centrālo banku un finanšu ministriju savstarpējo sadarbību SVF jautājumos.
Izpilddirektors vada Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biroju Vašingtonā, kurā atbilstoši Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pieņemtajai rotācijas shēmai pastāvīgi tiek pārstāvētas visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis. Biroja darbinieki, t.sk. Latvijas pārstāvis, nodrošina izpilddirektora darbību, analizē informāciju par SVF izpilddirektoru valdē izskatāmajiem jautājumiem, sagatavo viedokļus atbilstoši vadlīnijām, par kurām vienojušās grupas valstis, un ziņojumus par SVF aktuālajiem jautājumiem.
Dokumenti:
Regulārā Latvijas un SVF sadarbība notiek pārraudzības jeb IV panta konsultāciju ietvaros. Saskaņā ar SVF noteikto regularitāti SVF speciālisti apmeklē Latviju, veic valsts makroekonomiskā stāvokļa un finanšu sektora novērtējumu un ar valsts institūciju amatpersonām apspriež ekonomikas politiku. Pēc Latvijas apmeklējuma Fonda ekspertu sagatavoto ziņojumu izskata un publisku viedokli par makroekonomisko situāciju izsaka SVF izpilddirektoru valde.
Dokumenti:
Starptautisko norēķinu banka
Bank for International Settlements, BIS
Starptautisko norēķinu bankas jeb “centrālo banku bankas” dalībnieki (biedri) ir 63 dažādu pasaules valstu centrālās bankas, un tās galvenā mītne atrodas Bāzelē, Šveicē.
SNB misija ir sniegt atbalstu centrālajām bankām tādās jomās kā monetārā un finanšu stabilitāte. Šim nolūkam SNB rūpējas par starptautisko sadarbību un zināšanu apmaiņu, veic centrālo banku politikas jomu analīzi, pievērš uzmanību drošiem un konkurētspējīgiem finanšu pakalpojumiem.
Viens no SNB darbības virzieniem ir inovāciju kā tehnoloģiju un jaunu centrālo banku sadarbības formu veicināšana — SNB inovāciju centri (Innovation Hub Centres) izveidoti dažādās vietās visā pasaulē.
Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija
International organizations of securities commissions, IOSCO
Starptautiska organizācija, kas apvieno pasaules vērtspapīru un kapitāla tirgu regulējuma un uzraudzības iestādes no vairtāk kā 130 jurisdikcijām.
IOSCO darbības pamatmērķis ir globālo regulējuma un uzraudzības standartu izstrāde un ieviešanas veicināšana, nodrošinot līdzvērtīgu regulējuma un uzraudzības praksi visā pasaulē, kā arī uzlabotu ieguldītāju aizsardzību un samazinātu kapitāla tirgu sistēmisko risku starptautiskā griezumā. IOSCO tāpat arī koordinē un veicina informācijas apmaiņu un sadarbību starp IOSCO dalībinstitūcijām.
IOSCO sniedz arī augstas kvalitātes tehnisku palīdzību, apmācības, kā arī pētniecības pakalpojumus saviem biedriem un citiem regulatoriem.
Starptautiskā Apdrošināšanas uzraugu asociācija
International Association of Insurance Supervisory, IAIS
Brīvprātīga dalības organizācija, kurā ietilpst adrošināšanas sektora uzraugi un regulatori no vairāk nekā 200 jurisdikcijām.
IAIS galvenais mērķis ir veicināt globālo finanšu stabilitāti, kā arī konsekvnetu apdrošināšanas nozares uzraudzību, lai attīstītu un uzturētu godīgus, drošus un stabilus apdrošināšanas tirgus apdrošinājuma ņēmēju labā starptautiskā līmenī. Tā ir globāla apdrošināšanas sektora standartu noteikšanas iestāde, kas ir atbildīga par principu, standartu un vadlīniju izstrādi, kā arī nodrošina palīdzību to ieviešanā, piemēram, ar atbalsta materiālu nodrošināšanu apdrošināšanas nozares uzraudzībai.
IAIS vienlaikus arī nodrošina forumu, kurā dalībnieki var dalīties pieredzē un izpratnē par apdrošināšanas uzraudzību un apdrošināšans tirgiem.
Finanšu sistēmas zaļināšanas tīkls
Network for Greening the Financial System, NGFS
Finanšu sistēmas zaļināšanas tīklā apvienojušies 138 biedri, kas ir centrālās bankas un uzraudzības iestādes.
Tīkla biedru mērķis ir apmainīties ar paraugpraksi, dot savu pienesumu ar klimatu un vidi saistītu risku pārvaldībai finanšu nozarē un kapitāla moblizēšanai tādu ieguldījumu veicināšanai, kas ir videi draudzīgi (“zaļi”) un vērsti uz oglekļa satura samazināšanu, tādējādi veicinot pāreju uz videi draudzīgu un ilgtspējīgu tautsaimniecību.
Tīkla ietvaros tiek veikts analītiskais darbs saistībā ar “zaļo” finansējumu vai tiek piesaistīti pētnieki šāda darba veikšanai.
Savu mērķu un uzdevumu īstenošanai darbs tiek organizēts dažādās grupās (uzraudzība, scenāriju izstrāde un analīze, monetārā politika, ar dabu saistīti riski, kapacitātes veidošana un apmācība).
Eiropas noguldījumu apdrošinātāju forums
European Forum of Deposit Insurers, EFDI
Eiropas noguldījumu apdrošinātāju forums izveidots 2002.gadā saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem, un tā ir starptautiska bezpeļņas asociācija.
EFDI mērķis un uzdevumi
EFDI galvenais mērķis ir veicināt finanšu sistēmas stabilitāti, pastiprinot un veicinot Eiropas un starptautiskās sadarbības lomu noguldījumu apdrošināšanas un ieguldītāju kompensācijas jomā, veicinot diskucijas pieredzes un zināšanu apmaiņā starp tās dalībniekiem. Šīm nolūkam EFDI piedāvā platformu:
- labākas prakses izstrādē par tēmām, kas ir kopīgas un interesē vai rada bažas dalībvalstu starpā;
- noguldījuma apdrošināšanas un investoru kompensācijas izpēte un datu vākšana;
- pārrobežu apstākļu izpēte, tostarp iespējas labākai sadarbībai;
- ES direktīvas par noguldījumu garantiju sistēmām praktiskās piemērošanas izpētē un tālākā attīstībā.
Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstu banku uzraugu grupa
Group of Banking Supervisors from Central and Eastern Europe, BSCEE
BSCEE ir organizācija, kuras ietvaros noris Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstu banku uzraudzības iestāžu sadarbība. Latvija pievienojās BSCEE grupai 2004.gadā.
BSCEE grupas mērķis un uzdevumi
- veicināt un uzturēt ciešu sadarbību starp BSCEE grupas dalībvalstu uzraudzības iestādēm;
- kalpot par augsta līmeņa forumu tehniskajām diskusijām un konferencēm;
- nodrošināt iespēju savstarpēji apmainīties ar uzraudzības metodēm, pieredzi un informāciju starp grupas dalībvalstīm;
- pārstāvēt Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstu reģionu sadarbībā ar Bāzeles Banku uzraudzības komiteju (BCBS).
Starptautiskā pensiju uzraugu organizācija
International Organization for Pensions Supervisors, IOPS
IOPS apvieno privāto vai fondēto pensiju uzraugus no 80 jurisdikcijām un teritorijām visā pasaulē, ar mērķi uzlabot privāto pensiju sistēmu uzraudzības kvalitāti un efektivitāti, nodrošinot drošu pensijas ienākumu avotu pēc iespējas vairāk jurisdikcijās. Tāpat arī IOPS nosaka starptautiskus standartus pensiju uzraudzības jautājumos, vienlaikus ņemot vērā pensiju sistēmu daudzveidību.
IOPS mērķis un uzdevumi
- darboties kā standartu noteicējai iestādei pensiju uzraudzības jautājumos un regulatīvos jautājumos, kas saistīti ar pensiju uzraudzību;
- veicināt starptautisko sadarbību pensiju uzraudzības jomā un veicināt starptautiskus kontaktus starp pensiju uzraugiem un citām attiecīgām pusēm;
- nodrošināt pasaules mēroga forumu politikas dialogam par pensiju uzraudzību un informācijas apmaiņu starp IOPS dalībniekiem;
- piedalīties attiecīgo starptautisko institūciju darbā, kas saistīts ar starptautisko pensiju regulējuma principu, standartu un labās prakses īstenošanas attīstību un veicināšanu;
- ciešā sadarbībā ar attiecīgām starptautiskām organizācijām un citām tehniskās palīdzības programmām palīdzēt valstīm ar mazāk attīstītiem privātiem pensiju režīmiem, izmantojot politikas dialogu, atbilstošu tehnisko atbalstu un attiecīgu pētniecību.