Finanšu sektors
Finanšu sabiedrību sektoru (saskaņā ar EKS 2010 – S.12 sektors) iedala šādi:
Finanšu sabiedrību sektora (S.12) klasifikācija Latvijā
| Monetārās finanšu iestādes (MFI) | Latvijas Banka (S.121) | ||
| Noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S.122) |
Kredītiestādes | kapitālsabiedrības, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka, savā vārdā izsniedz kredītus un sniedz citus finanšu pakalpojumus. | |
| Krājaizdevu sabiedrības | kooperatīvas sabiedrības ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu un saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likumu un saviem statūtiem sniedz šo sabiedrību biedriem šādus finanšu pakalpojumus: 1) piesaista biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus; 2) kreditē biedrus (arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem); 3) veic skaidrās un bezskaidrās naudas maksājumus biedru apkalpošanai, izmantojot arī bezskaidrās naudas maksāšanas līdzekļus; 4) veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un valūtu biedru uzdevumā, kā arī sniedz citus likumā noteiktus pakalpojumus. |
||
| Elektroniskās naudas iestādes | 1) komercsabiedrības, kas saņēmušas licenci elektroniskās naudas emisijai; 2) juridiskās personas, kurām atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 5.1 panta noteikumiem nav nepieciešams saņemt licenci elektroniskās naudas emisijai. |
||
| Naudas tirgus fondi (S.123) | sektoru veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, izņemot tās, kuras klasificētas centrālās bankas un kredītinstitūciju apakšsektoros, kas galvenokārt iesaistītas finanšu starpniecībā. To uzdevums ir emitēt ieguldījumu fondu apliecības vai daļas, kas ir tuvi aizstājēji noguldījumiem no institucionālajām vienībām, un savā vārdā veikt ieguldījumus galvenokārt naudas tirgus fondu apliecībās/daļās, īstermiņa parāda vērtspapīros un/vai noguldījumos. Apakšsektorā S.123 ir klasificēti šādi finanšu starpnieki: ieguldījumu fondi, t.sk. ieguldījumu trasti, daļu trasti un citas kolektīvo ieguldījumu shēmas, kuru ieguldījumu apliecības vai daļas ir tuvi noguldījumu aizstājēji. | ||
| Ieguldījumu fondi (izņemot NTF S.124) | Sektoru veido visas kolektīvo ieguldījumu shēmas, izņemot tās, kas klasificētas NTF apakšsektorā, kas galvenokārt iesaistītas finanšu starpniecībā. To uzdevums ir emitēt ieguldījumu fondu apliecības vai daļas, kas nav tuvi noguldījumu aizstājēji, un savā vārdā veikt ieguldījumus galvenokārt finanšu aktīvos, kas nav īstermiņa finanšu aktīvi, un nefinanšu aktīvos (parasti nekustamajā īpašumā). Ieguldījumu fondi (izņemot NTF) ietver ieguldījumu trastus (investment trusts), daļu trastus (unit trusts) un citus kolektīvās ieguldījumu shēmas, kuru ieguldījumu fondu apliecības vai daļas netiek uzskatītas par tuviem noguldījumu aizstājējiem. Apakšsektorā S.124 klasificēti sekojoši finanšu starpnieki: (a) atvērtie ieguldījumu fondi, kuru ieguldījumu fondu akcijas vai daļas pēc turētāju pieprasījuma tiek atpirktas vai dzēstas/atgūtas/izpirktas tiešā vai netiešā veidā no uzņēmuma aktīviem; (b) slēgtie ieguldījumu fondi ar fiksētu akciju pamatkapitālu, kuros ieguldītājiem, iestājoties vai izstājoties no fonda, jānopērk vai jāpārdod esošās akcijas; (c) nekustamā īpašuma fondi; (d) ieguldījumu fondi, kas iegulda citos fondos ("fondu fondi"); (e) riska ieguldījumu fondi, kas aptver vairākas kolektīvo ieguldījumu shēmas, paredzot/iekļaujot augstus minimālos ieguldījumus, atvieglotus noteikumus un dažādas ieguldījumu stratēģijas. | ||
| Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (S.125) | Šis apakšsektors (S.125) ietver visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt iesaistītas finanšu starpniecībā, uzņemoties saistības veidos, kas nav valūta, noguldījumi vai ieguldījumu fondu apliecības, vai saistībā ar institucionālo vienību apdrošināšanas, pensiju un standarta garantiju shēmām. | ||
| Finanšu palīgsabiedrības (S.126) | Finanšu palīgsabiedrību apakšsektors (S.126) ietver visas finanšu palīgsabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt iesaistītas darbībās, kas cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet kas pašas nav finanšu starpnieki. Apakšsektorā S.126 klasificētas sekojošas sabiedrības un kvazisabiedrības: a) apdrošināšanas brokeri, likvidācijas un parastie administratori, apdrošināšanas un pensiju konsultanti utt.; b) aizdevumu brokeri, vērtspspīru brokeri, investīciju konsultanti utt.. | ||
| Piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.127) | Ietver visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nenodarbojas ar finanšu starpniecību un nesniedz finanšu palīgpakalpojumus un kuru aktīvu vai pasīvu lielākā daļa nav iesaistīta darījumos atklātā tirgū. | ||
| Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) | Finanšu iestādes, kas nodarbojas ar finanšu starpniecību, apvienojot riskus, galvenokārt tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā. Apdrošināšanas sabiedrības sniedz dzīvības vai nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus. Šis sektors ietver apdrošinātājus, pārapdrošinātājus un valsts garantiju fondus. | ||
| Pensiju fondi (S.129) | Finanšu iestādes, kas veic fonda dalībnieku sociālā riska apdrošināšanu, uzkrājot un ieguldot dalībnieku pašu veiktās un viņu labā brīvprātīgi veiktās naudas līdzekļu iemaksas, lai nodrošinātu šiem dalībniekiem vecuma vai darbnespējas papildpensijas kapitālu. Šis sektors ietver privātos pensiju fondus un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus. | ||
Pārējie tautsaimniecības sektori
EKS 2010 nosaka arī to, kuri tautsaimniecības dalībnieki klasificējami kā nefinanšu sabiedrības, valdība, mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (sk. tabulu "Pārējo sektoru klasifikācija Latvijā").
Pārējo sektoru klasifikācija Latvijā
| Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Nefinanšu sabiedrība – saimnieciska vienība, kas ražo preces vai sniedz nefinansiālus pakalpojumus nolūkā gūt peļņu vai citus augļus. Latvijas Republikā par nefinanšu sabiedrību uzskatāms arī individuālais komersants, ja viņš reģistrējis savu darbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā. Ir valsts un privātās nefinanšu sabiedrības. |
| Valdība (S.13) |
Valsts institucionālās vienības, kuras ražo netirgojamas preces vai sniedz pakalpojumus, kas paredzēti individuālajam vai kolektīvajam patēriņam, vai valsts institūcijas, kuras iesaistītas nacionālā ienākuma vai nacionālās bagātības pārdalē. Latvijas Republikas valdības institucionālo vienību sarakstu saskaņā ar Eiropas Kontu sistēmas 2010 prasībām sagatavo Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde (sk. Latvijas Republikas valdības institucionālo vienību saraksta sadaļu S130000 "Vispārējā valdība"). |
| Mājsaimniecības (S.14) |
Mājsaimniecības – fiziskā persona vai fizisko personu grupa kā patērētājs un tikai pašu galapatēriņam domātu preču ražotājs un nefinanšu pakalpojumu sniedzējs. Latvijas Republikā par mājsaimniecību uzskatāma arī pašnodarbinātā persona, ja viņa nav reģistrējusi savu darbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā, piemēram, zvērināts advokāts, zvērināts notārs, zvērināts revidents, un cita fiziskā persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja Valsts ieņēmumu dienestā. |
| Mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.15) | Atsevišķas juridiskas vienības, kas nodrošina preces un pakalpojumus fiziskajām personām vai fizisko personu grupām un kas resursus gūst galvenokārt no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, no valdības veiktajiem maksājumiem, kā arī no ienākumiem, kas gūti no nekustamā īpašuma. Šādas biedrības un nodibinājumi ir, piemēram, arodbiedrības, profesionālās vai izglītības apvienības, patērētāju asociācijas, politiskās partijas, baznīcas, reliģiskās kopienas, kā arī kultūras, atpūtas un sporta klubi, labdarības, atbalsta un palīdzības organizācijas. |
Papildu klasifikācija
Visus tautsaimniecības dalībniekus iedala arī rezidentos un nerezidentos (atsevišķos pārskatos vēl atdala starptautiskās organizācijas). MFI un ne-MFI, un nefinanšu sabiedrības iedala privātajās un valsts sabiedrībās.
Rezidenti ir visas institūcijas, t.sk. ārvalstu, kas reģistrētas un darbojas Latvijas Republikā, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas Latvijas Republikā un kuras neizbrauc ārpus Latvijas Republikas uz laiku, kas pārsniedz 1 gadu (izņēmums – studenti). Par rezidentiem uzskatāmas arī Latvijas Republikas valsts diplomātiskās, konsulārās un citas pārstāvniecības ārvalstīs. Savukārt nerezidenti ir visas institūcijas, kas reģistrētas ārvalstīs, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas Republikas vai kuras ieradušās Latvijas Republikā uz laiku, kas īsāks par 1 gadu (izņēmums – studenti). Par nerezidentiem uzskatāmas arī MFI ārvalstīs reģistrētās filiāles, ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko institūciju un citas pārstāvniecības Latvijas Republikā.
Valsts nefinanšu sabiedrība ir nefinanšu sabiedrība, kurā valdībai pieder vairāk nekā 50% pamatkapitāla vai balsstiesību vai kuru tā tieši vai netieši kontrolē.
Ne-MFI – klienti, kuri nav MFI, t.sk. valdība, citi finanšu starpnieki, finanšu palīgsabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi, nefinanšu sabiedrības, mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas.