Ievērojot starptautisko pieredzi un ņemot vērā, ka, preventīvi palielinot pretcikliskās kapitāla rezerves (turpmāk – CCyB (countercyclical capital buffer)) normu agrāk finanšu ciklā, ir lielāka iespēja laikus izveidot pietiekamas banku noturības rezerves, kas izmantojamas krīžu, t. sk. negaidītu sistēmisku (pandēmisku, ģeopolitisku, makrofinansiālu) satricinājumu, laikā, Latvijas Banka uzsāk īstenot pozitīvas neitrālas CCyB piemērošanas pieeju.
Saskaņā ar šo pieeju:
- CCyB norma tiek uzturēta noteiktā bāzes līmenī, kas ir augstāks par 0 %, jau standarta risku apstākļos jeb finanšu cikla neitrālajā fāzē, kad cikliskais sistēmiskais risks nav ne paaugstināts, ne arī būtiski zems. Latvijas Banka par piemērotu CCyB normas bāzes līmeni ir atzinusi 1 %;
- Latvijas Banka turpinās katru ceturksni novērtēt cikliskā sistēmiskā riska intensitāti. Cikliskajam riskam pieaugot, CCyB norma tiks palielināta proporcionāli tā intensitātei jau no pozitīvās bāzes normas, nevis nulles līmeņa;
- Krīzes apstākļos, kad riski īstenojas, kā arī atjaunošanās periodā pēc krīzes CCyB norma var tikt samazināta vai atcelta.
Lai uzsāktu pozitīvās neitrālās CCyB pieejas īstenošanu, 2023. gada 18. decembrī Latvijas Bankas padome pieņēma lēmumu, ka 2024. gada 18. decembrī stājas spēkā prasība par CCyB normu 0.5 % apmērā un 2025. gada 18. jūnijā – 1 % apmērā.
Latvijas kredītiestāžu finansiālie rādītāji ir labi, bet finansējuma izmaksas – joprojām zemas. Vienlaikus nedrīkst aizmirst par riskiem, t. sk. pēdējo gadu pieredzi kontekstā ar pandēmiju un Krievijas iebrukumu Ukrainā. Liela mēroga šoki var iestāties negaidīti un pēkšņi, joprojām pastāv augsta nenoteiktība, turklāt Latvijas tautsaimniecība tās izmēra un atvērtības dēļ ir īpaši pakļauta ārējām norisēm. Tāpēc ir tālredzīgi labos finansiālos apstākļus izmantot, lai laikus veidotu papildu noturības rezerves nākotnes situācijai, kad riski var īstenoties. Latvijas kredītiestāžu pašreizējie finansiālie apstākļi ļauj nostiprināt noturību bez negatīviem procikliskiem efektiem.
Agrīna un pakāpeniska drošības rezervju izveide pasargā no negaidītiem lieliem šokiem, samazina nenoteiktību, kas saistīta ar risku savlaicīgu identificēšanu un īstenošanos, un palielina makrouzraudzības politikas īstenošanas elastību visa finanšu cikla laikā, jo CCyB ir makrouzraudzības kapitāla instruments, kuru var visvieglāk atbrīvot finanšu krīzes gadījumā.
Par nodomu 2023. gada decembrī palielināt CCyB normu līdz 1 % un uzsākt pozitīvas neitrālas CCyB pieeju Latvijas Banka jau informēja paziņojumā, kas 2023. gada 19. jūlijā tika publicēts pēc Makrouzraudzības padomes sēdes*Koleģiāls konsultatīvs Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas sadarbības forums finanšu stabilitātes veicināšanai.
.
Papildu informācija
Latvijas Bankas pieeja CCyB piemērošanā:
Skaidrojošs raksts par pozitīvas neitrālas CCyB pieeju
Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35.5 panta pirmo daļu Latvijas Banka ir iestāde, kura Latvijā ir atbildīga par CCyB normas noteikšanu. Reizi ceturksnī Latvijas Banka novērtē cikliskā sistēmiskā riska intensitāti un, ja nepieciešams, nosaka vai koriģē noteikto CCyB normu, kas attiecināma uz riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem. Katru ceturksni Latvijas Banka publicē novērtējumu par ciklisko sistēmisko risku un piemērojamo CCyB normu. Ja CCyB normu mainīt nav nepieciešams, spēkā saglabājas iepriekšējais lēmums par CCyB normu.
CCyB ir makrouzraudzības instruments, kuru var lietot ar mērķi stiprināt kredītiestāžu kapitalizāciju finanšu cikla neitrālajā un augšupejas fāzē, lai krīzes apstākļos kredītiestādēm būtu pietiekami laba spēja absorbēt zaudējumus. CCyB norma tiek samazināta vai atcelta tad, kad riski īstenojas, tādējādi palīdzot kredītiestādēm turpināt piedāvāt finansējumu tautsaimniecību. Tas samazina krīžu ilgumu un to ietekmi uz tautsaimniecību.
Pozitīvās neitrālās CCyB pieeju atbalsta arvien vairāk valstu, un tā jau tiek īstenota Apvienotajā Karalistē, Austrālijā, Honkongā, Čehijā, Nīderlandē, Īrijā, Kiprā, kā arī mūsu finanšu sektoram nozīmīgajās valstīs – Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā.