Latvijas Banka 2020. gada 25. septembrī (sākums plkst. 11.30) rīkos gadskārtējo tautsaimniecības konferenci, kurā tiks runāts par naudas tehnoloģiju attīstību, šā procesa ietekmi uz sabiedrības drošību un veidiem, kā šo drošību stiprināt.
Starptautiskā konference "Nauda un sabiedrības drošība" notiks pamatā attālināti, ņemot vērā koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nosacījumus. Lielākā daļa runātāju, kā arī skatītāji piedalīsies, izmantojot mūsdienīgu videokonferenču tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Konferenci ikviens interesents varēs vērot tiešraidē interneta vietnē makroekonomika.lv un ziņu portālos, kā arī aktīvi iesaistīties diskusijās un uzdot jautājumus vadošajiem starptautiskajiem un Latvijas finanšu un drošības nozaru ekspertiem (izmantojot platformu sli.do, kods #LBconference).
Konferences dalībniekus un vērotājus uzrunās Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, bet ievadreferātu sniegs Starptautisko norēķinu bankas Inovāciju centra vadītājs, bijušais Eiropas Centrālās bankas (ECB) Valdes loceklis Benuā Kerē (Benoît Cœuré).
Paredzētas divas paneļdiskusijas – "Maksājumu sistēmas: izaicinājumi ērti pieejamu zibenīgu maksājumu laikmetā" un "Cita rītdiena – digitāla nauda digitālos maciņos".
Diskusijās tiks meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem.
- Kādus riskus rada straujā maksājumu tehnoloģiju attīstība?
- Kāda ir valsts un centrālās bankas loma, augot digitālās naudas pieejamībai un lietojumam?
- Vai jaunās maksājumu tehnoloģijas ir noturīgas elektroenerģijas zuduma un datu plūsmas pārrāvuma gadījumā?
- Vai iespējams nodrošināt pienācīgu personas datu un konfidenciālu datu aizsardzību?
- Vai virzāmies uz bezskaidrās naudas tautsaimniecību?
- Kāda ir skaidrās naudas kā maksāšanas un vērtību uzkrāšanas līdzekļa loma jauno maksājumu tehnoloģiju kontekstā?
- Kā atteikšanās no skaidrās naudas ietekmēs maksājumu pieejamību, ērtumu, sabiedrības drošību un mūsu privātumu?
- Kas ir digitālā nauda, ar ko tā atšķiras no citiem naudas veidiem?
- Kāpēc digitālā nauda ir vajadzīga?
- Vai digitālajai naudai jābūt privātai vai valsts?
- Kā privātu globālu uzņēmumu plānotā digitālās naudas radīšana var ietekmēt mūs katru – gan norēķinus, gan tautsaimniecību, gan valsts un sabiedrības ekonomisko drošību?
- Digitālās naudas emisija valsts, centrālās bankas rokās – ko tas nozīmēs uzkrāšanai, kreditēšanai, cenu stabilitātei, krīžu risinājumiem?
- Kādi jauni riski paredzami līdz ar digitālās naudas ieviešanu, un kā mainītos esošie?
Paneļdiskusijas "Maksājumu sistēmas: izaicinājumi ērti pieejamu zibenīgu maksājumu laikmetā" moderators būs komunikācijas speciālists un ārštata žurnālists Nilss Henriks Bīnemanis (Niels Henrik Bünemann). Ievadprezentāciju sniegs Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs, bet diskusijā piedalīsies Benuā Kerē, Latvijas Bankas Informācijas tehnoloģiju pārvaldes vadītājs Harijs Ozols, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, Danmarks Nationalbank prezidenta palīgs un Finanšu stabilitātes departamenta vadītājs Karstens Biltofts (Karsten Biltoft) un Veidenas Lietišķo zinātņu tehniskās universitātes profesors Dr. oec. Francs Zeics (Franz Seitz).
Paneļdiskusiju "Cita rītdiena – digitāla nauda digitālos maciņos" vadīs Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, ar ievadprezentāciju uzstāsies Starptautiskā Valūtas fonda Monetāro un kapitāla tirgu pārvaldes Maksājumu, valūtu un infrastruktūras nodaļas vadītāja vietnieks Tommazo Mančīni-Grifoli (Tommaso Mancini-Griffoli). Diskusijā piedalīsies arī ECB Tirgus infrastruktūras un maksājumu ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Ulrihs Bindseils (Ulrich Bindseil), Lietuvos bankas Valdes loceklis Marjus Jurgils (Marius Jurgilas) un SIA "Fintelum" valdes locekle Liza Aizupiete.
Detalizēta informācija par konferenci, kā arī tās tiešraide būs pieejama interneta vietnē makroekonomika.lv. Sekot līdzi diskusijām aicināti arī plašsaziņas līdzekļi. Konferences darba valoda ir angļu valoda; tiks nodrošināts sinhronais tulkojums latviešu valodā.