Pēdējā laika ģeopolitiskie notikumi ir vēl vairāk aktualizējuši diskusiju par digitālā eiro nepieciešamību un tā nozīmi eirozonas stratēģiskās autonomijas stiprināšanā digitālo maksājumu jomā. Norises globālajā tautsaimniecībā, tirdzniecības kari un politiski lēmumi par ekonomiskiem jautājumiem tikai pastiprina bažas par eirozonas atkarību karšu maksājumu jomā no neliela skaita ārpus Eiropas bāzētu uzņēmumu (Latvijā ikdienā pamatā lietojam Visa un MasterCard). Karšu maksājumi ir populārākais norēķinu veids klātienes maksājumos, tostarp Latvijā, un to izmantošana turpina pieaugt. Turklāt 13 no 20 eirozonas dalībvalstīm nav vietēju alternatīvu, bet 7 dalībvalstīs esošie risinājumi nespēj pilnvērtīgi konkurēt ar globālajiem spēlētājiem un izvērst pakalpojumus ārpus nacionālajām robežām.
Karšu un tostarp arī viedtālruņu maksājumu tirgus segmentā, kurā dominē ierobežots dalībnieku skaits un trūkst konkurences, sabiedrība un tirgotāji ir tie, kas ir nonākuši nelabvēlīgā situācijā gan izmaksu, gan pieejamās izvēles ziņā. Piemēram, tirgotāju maksājumu karšu pieņemšanas komisijas no 2018. gada līdz 2022. gadam ir dubultojušās. Mazos tirgotājus tas skar visvairāk, jo viņiem digitālo maksājumu pieņemšanas komisijas var būt pat 3–4 reizes augstākas nekā lielākām mazumtirdzniecības ķēdēm.
Digitālā eiro ieviešana veicinātu konkurenci digitālo maksājumu tirgū un nodrošinātu katram eirozonas iedzīvotājam un tirgotājam vienkāršu un efektīvu iespēju veikt un saņemt digitālos maksājumus. Digitālais eiro būtu alternatīva esošajiem maksājumu risinājumiem, un kopā ar regulētiem komisiju griestiem tirgotāji iegūtu labākas pozīcijas attiecībā uz maksājumu pieņemšanas izmaksām. Sabiedrībai digitālā eiro lietošana būtu bez maksas, un tādējādi tiktu ievērots publiskā labuma princips, kas attiecas uz valsts emitētu naudu.
Digitālais eiro radītu arī jaunas iespējas Eiropas privātajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un ļautu tiem piedāvāt savus pakalpojumus visā eirozonā. Eiropas Komisijas izstrādātais digitālā eiro regulējums paredz tam piešķirt likumīgā maksāšanas līdzekļa statusu un nodrošināt tā plašu pieņemšanu tirdzniecības vietās. Likumīgā maksāšanas līdzekļa statuss un pieņemšanas standartu brīva izmantošana ļautu izveidot Eiropas maksājumu tīklu, kas palīdzētu pārvarēt pašreizējās privāto pakalpojumu sniedzēju attīstības un pakalpojumu izvēršanas barjeras un sniegtu eirozonas gala lietotājiem plašāku maksājumu risinājumu klāstu.
Šis projekts ne tikai stiprinātu Eiropas maksājumu tirgu, bet arī padarītu maksājumus drošākus un noturīgākus ārkārtas situācijās. Eirosistēma (ko veido Eiropas Centrālā banka (ECB) un eirozonas nacionālās centrālās bankas), ieviešot digitālo eiro, vēlas panākt, lai sabiedrībai krīzes apstākļos nebūtu jāpaļaujas tikai uz skaidro naudu. Digitālā eiro drošība tiek iekļauta gan vispārējās maksājumu sistēmas izstrādē, gan digitālā eiro pamata funkcionalitātē. Piemēram, digitālais eiro būtu lietojams arī bez interneta savienojuma, un, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs kļūtu nepieejams, lietotājs varētu standartizētā un efektīvā veidā pārnest savu piekļuvi pie cita pakalpojumu sniedzēja.
Neraugoties uz Eirosistēmas vīziju, digitālā eiro ieviešanas panākumi būs atkarīgi no tā, cik lielā mērā sabiedrība būs gatava to pieņemt un izmantot ikdienas norēķinos. Lai gan digitālais eiro varētu piedāvāt drošu un efektīvu alternatīvu esošajiem maksājumu risinājumiem, sabiedrības attieksme pret to šobrīd ir neviennozīmīga. Pēc Latvijas Bankas pasūtījuma 2025. gada februārī veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai 26 % Latvijas iedzīvotāju plāno izmantot digitālo eiro, savukārt 32 % nevarēja atbildēt, un 42 % norādīja, ka to neizmantotu.
Galvenie iemesli tai sabiedrības daļai, kas plāno izmantot digitālo eiro, ir ērtības un bezmaksas lietošana, inovācijas, drošība un vēlme pamēģināt. Savukārt kā galvenie atturošie iemesli tiek pieminēti informācijas trūkums, neuzticība tehnoloģijām, vēlme saglabāt skaidro naudu kā galveno norēķinu veidu un apmierinātība ar esošajiem maksājumu risinājumiem.
Tas nozīmē, ka, lai digitālais eiro kļūtu par plaši pieņemtu maksāšanas līdzekli, nepieciešams uzlabot sabiedrības informētību un izpratni par digitālā eiro priekšrocībām un ieviešanas mērķiem. Īpaši izaicinoši tas būs Latvijā, jo daudzas no priekšrocībām, ko varēs piedāvāt digitālais eiro, mēs jau baudām vai drīz baudīsim – krietni pirms citām eirozonas dalībvalstīm –, un to nodrošina zibmaksājumu infrastruktūras izveide.
Digitālā eiro ieviešana ir sarežģīts un sensitīvs process, jo tas skar tik būtisku jautājumu kā mūsu nauda un ikdienas norēķini. Tāpēc projekts tiek īstenots pakāpeniski, sadalot to fāzēs, no kurām katra ilgst divus gadus. Katrai fāzei ir noteikti uzdevumi un mērķi, un tikai pēc to izpildes ECB Padome izvērtē projekta turpināšanu un nākamās fāzes uzsākšanu.
Darbs pie digitālā eiro tehniskās izstrādes Eirosistēmā un tiesiskā regulējuma sagatavošanas Eiropas Savienības (ES) līmenī norit paralēli. Gala lēmumu par digitālā eiro emisiju var pieņemt tikai pēc tam, kad attiecīgais regulējums būs apstiprināts ES. Šobrīd regulējuma teksts vēl tiek izstrādāts, un jebkādas pārmaiņas tā saturā var būtiski ietekmēt arī Eirosistēmas piedāvājumu. Tāpēc ir svarīgi, lai ES institūcijas pēc iespējas ātrāk apstiprinātu regulas prasības un lai digitālā eiro gala piedāvājums varētu tikt izstrādāts un izskatīts ECB Padomē. Tomēr līdz brīdim, kad cilvēki un uzņēmēji ar digitālo eiro satiksies reālajā dzīvē, ir vēl tāls ceļš ejams, mērāms gados.