Gadskārtējā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2024" atzīta asprātīgā kolekcijas monēta "Kāposts", kas atklāj šā dārzeņa dziļo simboliskumu – tas nesot veselību, pārticību un arī labsajūtu.
Latvijas Bankas un portāla "Delfi.lv" rīkotajā sabiedrības aptaujā ikvienam no 24. marta līdz 6. aprīlim bija iespēja nobalsot par izcilāko 2024. gadā izlaisto kolekcijas monētu. Šajā gadā aptaujā saņemti gandrīz 27 tūkstoši balsu, un monēta "Kāposts" ieguva gandrīz 7000 balsu.
Latvijas Bankas 2024. gada decembrī izlaisto kolekcijas monētu "Kāposts" radījis mākslinieks, tēlnieks Mārtiņš Rozenfelds, kas ar savu dizaina priekšlikumu piedalījās Latvijas Bankas 2023. gada nogalē organizētajā atklātajā dizaina konkursā.
Kāposts ir ieņēmis būtisku vietu gan mūsu sadzīvē, gan virtuvē. Mēdz uzskatīt, ka kāpostus Latvijas teritorijā iepazina ap 11.–13. gs., un tie kļuva par vienu no galvenajiem dārzeņiem mūsu senču virtuvē.
Senajā Grieķijā un Romā kāpostu uzskatīja par dziedniecisku un vēl citādi vērtīgu augu. Kāpostu lapas izmanto arī tautas medicīnā, pieliekot tās slimajai ķermeņa daļai.
Zaļo lapu dēļ kāposts asociējas ar banknošu zaļo krāsu, un vārdu "kāposts" reizēm lietojam, runājot par naudu, arī bagātību. Mēdza uzskatīt, ka kāpostu ēšana vairo auglību, un tas sasaucas ar mītu, ka bērnus atrod jeb bērni piedzimst kāpostos.
Ar kāpostu ēšanu un dāvināšanu saistīti arī dažādi ticējumi – Annas dienā (26. jūlijā) latvieši apdāvināja cits citu ar kāpostu lapām, ticot, ka tas vairos bagātību. Vecgada vakarā latvieši tradicionāli ēd skābētus kāpostus, lai gada laikā piedzīvotais "skābums" jeb neveiksmes tiktu apēstas bez pēdām.
Kopumā 2024. gadā tika izlaistas piecas kolekcijas monētas, kas stāsta par Latvijas kultūru, vēsturi un citām nozīmīgām tēmām:
- "Pāri laikiem" (videostāsts);
- "Bērnu prieki" (videostāsts);
- "Enerģijas monēta" (videostāsts);
- "Uzcelt neuzcelto" (videostāsts);
- "Kāposts" (videostāsts).
Monētas "Kāposts", "Pāri laikiem", "Bērnu prieki" un "Uzcelt neuzcelto" vēl iespējams iegādāties tīmekļvietnē e-monetas.lv vai Latvijas Bankas kasēs klātienē.
Balsotāji varēja piedalīties piecpadsmit 2024. gadā emitētu kolekcijas monētu izlozē. Laimētāju vārdi atrodami tīmekļvietnē, un Latvijas Banka par balvu saņemšanu sazināsies individuāli ar katru no viņiem.
Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 58 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas un viens Ukrainas mākslinieks.
Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē, saņemtas daudzas prestižas godalgas, turklāt 2010. gadā ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētajā konkursā "Gada monēta" (Coin of the Year) "Latvijas monēta" saņēma galveno balvu nominācijā "Gada monēta". Šajā konkursā Latvijas monētas guvušas izcilus panākumus vairākkārt: 2015. gadā augstāko vērtējumu nominācijā "Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums" (Best Contemporary Event) ieguva sudraba kolekcijas monēta "Baltijas ceļš", savukārt 2018. gadā kolekcijas monēta "Nacionālais uzņēmējs" tika atzīta par "Mākslinieciskāko monētu" (Most Artistic Coin). Konkursā "Coin of the Year Awards" (COTY) Latvijas Bankas kolekcijas monēta "Medus monēta" tika atzīta par pasaules "Gada mākslinieciskāko monētu" un 2020. gada monētu.
Naudas zīmju tapšanā nozīmīga loma ir Latvijas Bankas izveidotajai monētu dizaina komitejai, kas darbojas kopš 1993. gada 12. novembra. Kopā ar Latvijas Bankas darbiniekiem šajā komisijā strādā Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti, mākslinieki un zinātnieki.
Santa Sausiņa Raivo Stāmurs Guberts Vevers Lolita Jokste Jānis Bebris Ainārs Guļāns Aivars Sīmansons Sanija Robežniece Laila Štāle Juris Sidabrs Svetlana Eiduka Kaspars Kravinskis Andra Reinholde Aiva Rudāne Ainārs Leitāns"Pāri laikiem"
"Bērnu prieki"
"Enerģijas monēta"
"Uzcelt neuzcelto"
"Kāposts"
Latvijas gada monēta 2023
Par "Latvijas gada monētu 2023" tika atzīta sudraba monēta "Zvaigžņu putekļi" (videostāsts), kura veltīta vienam no latviešu izcilākajiem dzejniekiem, Imantam Ziedonim. Monētas grafisko dizainu veidojusi māksliniece Līga Kitchen.
Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo sabiedrības aptauju, par Latvijas gada monētu atzītas "Laika monēta", "Barons Minhauzens", "Ciparu monēta", "Laika monēta II", "Laimes monēta", "Ūdens monēta", "Dzintara monēta", "Miglā asaro logs", "Sudraba pieclatnieks", "Šūpuļa monēta", "Kurzemes baroks", "Pasaku monēta I. Pieci kaķi", "Pasaku monēta II. Eža kažociņš", "Kalējs kala debesīs", "Medus monēta", "Kaķīša dzirnavas", "Liepas lapa", "Veiksmes monēta" un "Vilhelms Purvītis".