8. aprīlī norisinājās Latvijas Bankas organizētā ilgtspējas brokastu cikla pirmais šā gada pasākums, kas pulcēja ilgtspējas jomas ekspertus no dažādiem finanšu tirgus segmentiem. Pasākuma laikā Latvijas Banka sniedza informāciju par jaunākajām tendencēm ES regulējošā ietvara pārmaiņās, kas var ietekmēt finanšu sektoram pieejamo atklātās informācijas apjomu par ilgtspēju, kā arī sniedza praktisku ieskatu vietējo ilgtspējas datu analīzes metodēs.
Atklājot pasākumu, Latvijas Bankas padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale akcentēja Eiropas Komisijas Omnibus I priekšlikuma potenciālo ietekmi. Lai arī šis priekšlikums ir vērsts uz diviem prioritāriem Eiropas Savienības politikas virzieniem – regulatīvā ietvara vienkāršošanu un konkurētspējas veicināšanu –, viens no šī priekšlikuma blakusefektiem ir to uzņēmumu loka samazinājums, kam būs noteikta prasība atklāt ilgtspējas informāciju. Tajā pašā laikā ilgtspējas riski (sevišķi fiziskie klimata riski) turpina pieaugt. Tam par atgādinājumu bija plūdi Spānijā 2024. gadā, kas radīja būtiskus zaudējumus tautsaimniecībai un finanšu sektoram. Lai arī ar sašaurināto ziņošanas tvērumu finanšu sektors spētu šos riskus atbilstīgi novērtēt un pārvaldīt, būtiska loma būs alternatīviem uzņēmumu ilgtspējas informācijas iegūšanas veidiem, proxy izstrādei, kā arī aktīvam nozares dialogam ar uzraugu.
Pasākuma turpinājumā Regulējošo prasību, analīzes un metodoloģijas pārvaldes Regulējošo prasību daļas galvenais regulējuma eksperts Arnis Jankovskis iepazīstināja ar Eiropas Banku iestādes februārī publicēto ziņojumu par ESG riska darījumu datu pieejamību un vienotas metodikas izstrādes iespējām, tostarp to, ka nepietiekamais šo datu apjoms un kvalitāte vēl joprojām kavē harmonizētu ESG risku novērtēšanas un klasificēšanas metožu attīstību, kā arī sniedza plašāku ieskatu par Omnibus I priekšlikumu un EFRAG izstrādāto ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu, ko varēs brīvprātīgi izmantot MVU, uz kuriem neattiecas ziņošanas prasības (VSME).
Pārējā pasākuma daļa tika veltīta pieejamo vietējo ilgtspējas datu praktiskās pielietošanas jautājumiem. A. Jankovskis un Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes analīzes daļas vecākais ekonomists Jānis Strazdiņš iepazīstināja klātesošos ar Latvijas Bankas veikto Latvijas Atvērto datu portālā pieejamo ēku energosertifikātu datu analīzi, t. sk. proxy metožu izstrādi, ar kuru palīdzību varētu pēc iespējas precīzāk paredzēt tās dzīvojamo ēku fonda daļas energoefektivitātes klasi, kurai energosertifikāti pašlaik nav izsniegti. Savukārt pasākumu noslēdzošajā prezentācijā J. Strazdiņš pastāstīja par LVĢMC publicēto plūdu karšu un nekustamā īpašuma ģeolokācijas apvienošanas tehniskajiem aspektiem. Pasākuma praktiskā daļa izraisīja lielu dalībnieku interesi un jautājumus par pieejamo datu kvalitāti, alternatīviem to iegūšanas avotiem un izstrādāto metožu turpmākas attīstības iespējām. Lai sekmētu uzlabojumus pieejamo finanšu nozares ilgtspējas datu izpētē un pielietošanā, Latvijas Banka plāno tuvākajā laikā publicēt tehniskus norādījumus, ar kuru palīdzību būs iespējams daļēji replicēt prezentācijās ietverto analīzi.
Ilgtspējas brokastis ir 2023. gadā uzsākts Latvijas Bankas pasākumu cikls, kura ietvaros tiek organizētas tikšanās gan ar finanšu tirgus dalībnieku vadības pārstāvjiem, gan ar ekspertiem un jomas profesionāļiem, lai diskutētu par metodoloģijas, regulējuma, risku novērtēšanas un pārvaldības praktiskajiem aspektiem ilgtspējas jomā.