ECB Valdes locekļa Pjēro Čipollones (Piero Cipollone) ievadruna Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejā
Jūtos privileģēts šodien būt šeit, lai turpinātu mūsu diskusiju par digitālo eiro.
Ir daudz pārliecinošu argumentu par labu digitālā eiro ieviešanai un, manuprāt, to visu vienojošais pamatprincips ir Eiropas stratēģiskās autonomijas stiprināšana.
Šodien es vēlētos runāt par to, ko praksē nozīmē stratēģiskā autonomija ikdienas maksājumos, aplūkojot gan skaidrās naudas būtisko nozīmi, gan labumu, ko nestu digitālais eiro.
Pašlaik starptautiskā vide ir sarežģīta. Ir pienācis laiks konkrētai rīcībai.
Neliela apjoma maksājumi kļūst arvien digitalizētāki.[1] Iepērkoties veikalā, patērētāji arvien vairāk izvēlas izmantot digitālos maksāšanas līdzekļus, un arī arvien vairāk pirkumu tiek veikti internetā. Tomēr ievērojama daļa šo darījumu ir atkarīga no pakalpojumu sniedzējiem ārpus Eiropas. Pašlaik 13 eirozonas valstu iedzīvotājiem, veicot maksājumus veikalā, ir iespēja izmantot tikai starptautiskās karšu shēmas vai mobilos risinājumus.[2] Ne tik tālā nākotnē tas varētu radīt atkarību arī no citiem privātiem maksāšanas līdzekļiem, piemēram, no ārvalstu stabilajām kriptomonētām.
Šāda paļaušanās uz ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem vājina mūsu noturību un apdraud mūsu monetāro suverenitāti.[3] Tā arī skaidri izgaismo nepieciešamību steidzami ieviest digitālo eiro.
Skaidrās naudas būtiskā loma finansiālās iekļautības un noturības nodrošināšanā
Neraugoties uz neliela apjoma maksājumu straujo digitalizāciju, skaidrā nauda joprojām ir Eiropas finanšu sistēmas stūrakmens un pašlaik ir mūsu vienīgais suverēnais maksāšanas līdzeklis.
Joprojām spēcīgais pieprasījums pēc skaidrās naudas[4] skaidri parāda, cik svarīgi ir nodrošināt, lai tā arī turpmāk būtu ērts, drošs un vispārēji pieņemts maksāšanas un vērtību uzkrāšanas līdzeklis.
Skaidrā nauda nodrošina finansiālo iekļautību, taču tai ir arī būtiska nozīme mūsu maksājumu sistēmu un tautsaimniecības noturības saglabāšanā. Krīzes apstākļos, piemēram, kiberuzbrukumu vai elektroapgādes pārtraukumu gadījumā skaidrā nauda nodrošina uzticamu alternatīvu maksāšanas iespēju. Mēs esam to pieredzējuši arī dabas katastrofu laikā, kas pēdējā gada laikā skārušas eirozonas apgabalus.
Ņemot vērā minēto, Eirosistēma pilnībā apņēmusies nodrošināt, lai skaidrā nauda Eiropā arī turpmāk būtu ikvienam plaši pieejams un pieņemts maksāšanas līdzeklis. Mēs esam ieviesuši visaptverošu skaidrās naudas stratēģiju[5], un mēs veidojam jaunu eiro banknošu dizainu, lai tās būtu piemērotas nākotnei.
Turklāt ECB ļoti atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai, kas reglamentē eiro banknošu un monētu likumīga maksāšanas līdzekļa statusu. Kā skaidrots mūsu atzinumā, regulā būtu skaidri jānosaka aizliegums mazumtirgotājiem vai pakalpojumu sniedzējiem iepriekš vienpusēji izslēgt skaidro naudu. Tai būtu arī jānodrošina, lai dalībvalstis noteiktu banku sektoram pienākumu sniegt skaidrās naudas pamatpakalpojumus gan privātajiem, gan korporatīvajiem klientiem, gādājot par ērtu piekļuvi eiro skaidrās naudas izņemšanas un noguldīšanas iespējām visā eirozonā.[6]
Nepieciešamība vairot Eiropas stratēģisko autonomiju digitālo maksājumu jomā mainīgajā ģeopolitiskajā vidē
Tomēr mums arī jānodrošina, lai eiropiešiem būtu droša un uzticama digitālā alternatīva skaidrajai naudai. Pieaugošā izvēle izmantot digitālus maksājumus nozīmē, ka, lai apmierinātu arvien plašāku naudas lietošanas gadījumu dažādību, vairs nepietiek tikai nodrošināt skaidrās naudas pieņemšanu un pieejamību. Piemēram, iepirkšanās internetā veido vairāk nekā trešo daļu no mūsu neliela apjoma darījumiem, taču skaidro naudu nevar izmantot tiešsaistē un bieži vien nav iespējams veikt maksājumu, izmantojot Eiropas maksājumu pakalpojumu[7], kas nozīmē, ka jāizmanto ārpus Eiropas esošu valstu maksājumu sistēmas. Tā ir strukturāla nepilnība, kas mums jānovērš.
Eiropa nevar atļauties pārmērīgi paļauties uz ārvalstu risinājumiem. Tieši tāpat kā aizsardzības un enerģētikas jomā mums nepieciešama autonomija arī attiecībā uz tādiem būtiskiem pakalpojumiem kā ikdienas maksājumi. Bez tās mēs riskējam vājināt savu monetāro suverenitāti un kļūt neaizsargāti pret ģeopolitiskiem apdraudējumiem. Pēdējā laikā vērojamās starptautiskās norises īpaši skaidri izceļ šos riskus.
Vienlaikus mūsu paļaušanās uz ārvalstu maksājumu sniedzējiem vājina mūsu ekonomisko potenciālu un spēju konkurēt. Sadrumstalotā maksājumu tirgus dēļ Eiropas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem bieži trūkst vēriena, lai piedāvātu savus pakalpojumus visā ES. To izmanto pakalpojumu sniedzēji no ārpus Eiropas esošām valstīm, kuri var piedāvāt savus pakalpojumus Eiropas un pat starptautiskā līmenī.
Arī mūsu sadrumstalotā tirgus struktūra mums izmaksā ļoti dārgi. Taču tam nav tā jābūt – mums ir iespēja lemt par to, cik vienotam būtu jābūt mūsu maksājumu tirgum.
Dati liecina, ka visā Eiropā sarūk vietējo karšu shēmu tirgus daļa[8], savukārt starptautiskās shēmas no Eiropas bankām un tirgotājiem iekasē augstu maksu.[9]
Un arvien pieaugošā digitālo maku, piemēram, PayPal vai Apple Pay, popularitāte pakļauj Eiropas bankas turpmākai komisijas maksu un datu aizplūdei.
Pēdējā laikā jaunās ASV administrācijas veiktie pasākumi kriptoaktīvu un ar ASV dolāru segto stabilo kriptomonētu veicināšanai rada bažas par Eiropas finanšu stabilitāti un stratēģisko autonomiju. Sekas tam var būt ne tikai potenciāla turpmāka komisijas maksu un datu zaudēšana, bet arī eiro noguldījumu pārvietošana uz ASV un vēl lielāka ASV dolāra lomas nostiprināšanās pārrobežu maksājumu jomā. Vienlaikus pieaug privāto uzņēmumu gatavība pieņemt stabilās kriptomonētas klientu maksājumiem, kam varētu būt tālejoša ietekme uz monetāro suverenitāti.[10]
Saskaroties ar šiem izaicinājumiem, savas suverenitātes saglabāšanai mums nepieciešama publiskā un privātā sektora partnerība. Digitālais eiro – suverēns Eiropas maksāšanas līdzeklis, kura pamatā ir ES tiesību akti, – būtu šīs partnerības stūrakmens.
Tas nodrošinātu, ka eirozona saglabā kontroli pār savu finanšu nākotni. Tas piedāvātu drošu un vispārēji pieņemtu digitālo maksājumu iespēju, aptverot visas pielietojuma situācijas un – kas ir būtiskākais – balstoties uz Eiropas regulējumu, samazinātu mūsu atkarību no ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt tas ierobežotu iespēju, ka ārvalstu stabilās kriptomonētas eirozonā varētu kļūt par plaši lietotu maiņas līdzekli.[11]
Digitālais eiro sniegtu Eiropas patērētājiem vienkāršu un drošu digitālo maksājumu iespēju, kas būtu bez maksas pamata lietošanai, aptvertu visas viņu maksājumu vajadzības visā eirozonā un vienlaikus garantētu privātuma aizsardzību..[12] Tas arī aizsargātu Eiropas tirgotājus no starptautisko karšu shēmu noteiktajām pārmērīgi augstajām maksām un radītu tiem lielākas iespējas panākt ar šīm shēmām vienošanos par izdevīgākām komisiju cenām.[13]
Turklāt digitālo eiro varētu izmantot bezsaistē, uzlabojot mūsu ikdienas maksājumu noturību, jo gan patērētāji, gan tirgotāji varētu izmantot digitālo eiro arī bez interneta pieslēguma.
Svarīgi, ka digitālais eiro ļautu Eiropas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atkal darboties autonomi.[14] Digitālais eiro nekonkurētu ar privātajām iniciatīvām. Tā vietā tas piedāvātu sadarbību un ļautu privātām iniciatīvām vieglāk izvērst darbību visā ES. Tas palīdzētu pārvarēt šķēršļus, kuru dēļ pastāv pašreizējā fragmentācija.
Kā šādas sadarbības piemērs ir integrēta risinājuma piedāvājums, , kas ļautu privātajām iniciatīvām sniegt pakalpojumus visā eirozonā un efektīvi aptvert visus lietošanas gadījumus, pateicoties vienotajiem digitālā eiro standartiem.
Tādējādi cilvēkiem nebūtu jāmeklē alternatīvi ārvalstu maksājumu risinājumi. Eiropas bankas varētu saglabāt klientus un saņemt atbilstošu kompensāciju par saviem pakalpojumiem.
Maksājumu pasaule strauji mainās, tāpēc pašlaik ir būtiski turpināt izstrādāt digitālā eiro tiesību aktus.
Bezdarbības sekas kļūst arvien skaidrāk redzamas. Bezdarbības rezultātā mēs varam zaudēt kontroli pār savu finanšu infrastruktūru, kļūt atkarīgāki no ārvalstu sistēmām un, iespējams, piedzīvot banku darbības un kreditēšanas sistēmu traucējumus. Atliekot digitālā eiro ieviešanu, tiktu palēnināta mūsu kopīgā valsts un privātā sektora reakcija uz šiem riskiem. Eiropas pilsoņi paļaujas uz mums, sagaidot, ka mēs nodrošināsim Eiropai iespēju virzīt pārmaiņas, nevis noskatīties uz tām no malas.
Digitālā eiro projekts norit saskaņā ar plānu
Tagad – par mūsu projekta tehnisko progresu.
Tiesiskajam regulējumam ir izšķiroša nozīme, izstrādājot digitālā eiro darbības aprises, t. sk. tā likumīga maksāšanas līdzekļa statusu un privātuma aizsardzību. Vienlaikus digitālā eiro projekts virzās uz priekšu atbilstoši plānotajam, un mēs tuvojamies sagatavošanās posma noslēgumam.[15]
Kopā ar tirgus dalībniekiem mēs strādājam pie digitālā eiro shēmas noteikumu kopuma – vienotu digitālā eiro maksājumu noteikumu, standartu un procedūru apkopojuma.[16] Iepriekš jūs jautājāt, kādas priekšrocības digitālais eiro sniegtu privātajam sektoram. Šis noteikumu kopums ļaus Eiropas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt savus pakalpojumus visā eirozonā, izmantojot atvērtus standartus un digitālā eiro likumīgā maksāšanas līdzekļa statusu. Tiklīdz likumdevēji kopīgi būs pieņēmuši tiesību aktus, šo standartu izstrādi varēs pabeigt un tirgus dalībnieki tos varēs izmantot pat pirms iespējamās digitālā eiro ieviešanas.[17] Tas ļautu gan tirgotājiem, gan patērētājiem jau ātrāk izmantot priekšrocības. Šonedēļ publicēsim jaunāko informāciju par shēmas noteikumu kopuma izstrādē sasniegto progresu.
Ir vitāli svarīgi, lai digitālais eiro nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti – mēs esam uzklausījuši jūsu bažas par šo jautājumu un tā ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm. Kā jau minēju iepriekšējā tikšanās reizē, mēs pašlaik izstrādājam metodoloģiju, kas veidos stabilu analītisko bāzi digitālā eiro turējumu limita noteikšanai.[18] Šīs metodoloģijas pamatā ir trīs tiesību akta projektā norādītie pīlāri – lietojamība, monetārā politika un finanšu stabilitāte. Mēs izmantojam atsauksmes, ko esam saņēmuši no visiem iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, un plānojam vasarā publicēt šā darba rezultātus. Sākotnējie konstatējumi jau liecina, ka digitālā eiro izmantošana ikdienas maksājumiem nekaitēs finanšu stabilitātei, banku uzraudzībai un monetārajai politikai.
Kā daži no jums minēja iepriekš, ir lielāka iespēja, ka šie publiskā un privātā sektora centieni atgūt mūsu autonomiju neliela apjoma maksājumu telpā būs sekmīgi, ja tiks veicinātas arī inovācijas. Tāpēc pagājušā gada oktobrī mēs publicējām aicinājumu izteikt interesi par digitālā eiro inovācijas partnerībām.[19] Galvenais mērķis ir eksperimentēt ar nosacījuma maksājumiem un citām inovatīvām pielietojuma situācijām. Piemēram, mēs pētām iespēju ļaut cilvēkiem veikt maksājumu tikai tad, ja tiek sniegts konkrētais pakalpojums, tādējādi izvairoties no ilgām un neskaidrām naudas atmaksas procedūrām.
Ir bijusi liela interese no dažādu tirgus nozaru puses, un ir pieteikušies aptuveni 100 pretendentu, kas vēlas turpināt eksperimentus ar jaunām pielietojuma situācijām un tehnoloģiskajiem risinājumiem.[20] Šīs inovācijas partnerības galu galā nesīs labumu visiem digitālā eiro pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. Pakalpojumu sniedzēji varēs paplašināt savu klientu un ieņēmumu bāzi, savukārt lietotāji gūs labumu no inovatīvām maksājumu iespējām.
Turklāt efektīvi pavirzījies uz priekšu ir tehniskais darbs privātuma, bezsaistes funkcionalitātes un darbības noturības jomā. Esam arī uzsākuši iepirkuma procesu, lai noslēgtu pamatnolīgumus ar nākotnes potenciālajiem digitālā eiro pakalpojumu sniedzējiem.[21]
Visbeidzot, mēs veicam visaptverošu lietotāju izpēti, lai gūtu praktiskus ieskatus par lietotāju vēlmēm un nodrošinātu, ka digitālais eiro sniedz cilvēkiem skaidras priekšrocības.[22] Šim jautājumam jūs jau pievērsāties arī Eiropas Parlamenta nesenajā rezolūcijā par ECB gada pārskatu.[23]
Secinājumi
Noslēgumā gribu teikt – pienācis laiks rīkoties! Ja vēlamies vairot noturību pret iespējamiem traucējumiem un novērst arvien pieaugošo atkarību no ārvalstu uzņēmumiem, mums nekavējoties jāpanāk progress gan digitālā eiro regulas, gan regulas par skaidras naudas likumīgā maksāšanas līdzekļa statusu izstrādē.
Jau kopš digitālā eiro projekta paša sākuma esam uzsvēruši Eiropas stratēģiskās autonomijas nozīmi.[24] Labā ziņa ir tāda, ka pēdējos gados gan likumdevēji, gan ECB spraigi strādājuši pie šā jautājuma.
Šis ir kopīgs Eiropas publiskā un privātā sektora projekts, un kā likumdevējiem jums ir centrālā loma centienos panākt, lai tas tiek īstenotos. Tagad pienācis brīdis gādāt, lai Eiropas stratēģiskā autonomija vitāli svarīgajā maksājumu jomā kļūtu par realitāti.
Lai digitālais eiro būtu sekmīgs, mums nepieciešami stabili un tālredzīgi tiesību akti. Apspriešanas procesam virzoties uz priekšu, ECB ir gatava sniegt tehnisku ieguldījumu, un mēs, protams, turpināsim jūs informēt par mūsu panākto progresu.
Strauji mainīgajā pasaulē pierādīsim visiem Eiropas iedzīvotājiem, ka mēs apņēmīgi reaģējam uz izaicinājumiem, aizsargājam mūsu valūtu un garantējam cilvēku brīvību izvēlēties maksājumu instrumentus.
Paldies par uzmanību!
[1] ECB pētījums par patērētāju maksāšanas paradumiem eirozonā (SPACE), 2024. gada decembris.
[2] ECB ziņojums par karšu shēmām un apstrādātājiem, 2025. gada februāris. Turklāt tikai ierobežots skaits Eiropas valstu piedāvā vietējo maksājumu iespēju pirkumiem internetā.
[3] Saskaņā ar jaunāko ECB maksājumu statistiku 2023. gadā 65 % no visiem elektroniski iniciētajiem darījumiem, kas veikti, izmantojot eirozonā izsniegtās kartes, veidoja starptautiskās karšu shēmas (2022. gadā – 62 %).
[4] Apgrozībā esošo eiro banknošu kopējā vērtība pašlaik ir nedaudz zem 1.6 trlj. eiro. Un banknošu aprite notiek strauji – banknošu apjoms, ko bankas 2024. gadā piegādāja saviem klientiem, bija līdzīgs – vērtības izteiksmē tas nedaudz pārsniedza 1.6 trlj. eiro.
[5] Eirosistēmas skaidrās naudas stratēģijas mērķis ir nodrošināt, lai skaidrā nauda būtu plaši pieejama un pieņemta kā maksāšanas un vērtību uzkrāšanas līdzeklis. Sk. arī ECB 2025. gada 31. janvāra paziņojumu presei "ECB izvēlas nākotnes eiro banknošu motīvus".
[6] Šī pieeja nodrošina juridisko noteiktību attiecībā uz klātienes maksājumiem un ir saskaņota ar digitālā eiro regulas projektā paredzētajiem noteikumiem. Sk. Eiropas Komisijas 2023. gada 28. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par eiro banknotēm un monētām kā likumīgu maksāšanas līdzekli (COM(2023) 364 final) un Eiropas Centrālās bankas 2023. gada 13. oktobra atzinumu par priekšlikumu regulai par eiro banknotēm un monētām kā likumīgu maksāšanas līdzekli (CON/2023/31).
[7] Iepriekš citētais ECB (2024).
[8] ECB ziņojums par karšu shēmām un apstrādātājiem, 2025. gada februāris.
[9] EuroCommerce 2024. gada 8. jūlija pozīcijas dokuments "Pašreizējā karšu maksājumu vide ietekmē ES uzņēmumu konkurētspēju – aicinājums nekavējoties rīkoties".
[10] Piemēram, PayPal ir paziņojis par plāniem līdz 2025. gada beigām kā maksāšanas iespēju vairāk nekā 20 miljoniem mazo un vidējo tirdzniecības uzņēmumu piedāvāt savu stabilo kriptomonētu – PayPal USD (PYUSD). Tādējādi tirgotāji varēs viegli norēķināties ar saviem piegādātājiem ar stabilajām kriptomonētām, izmantojot jaunu uz PYUSD balstītu rēķinu apmaksas iespēju. Uzņēmumiem būs iespēja bez starpnieku iesaistes veikt PYUSD zibmaksājumus, apejot tradicionālos banku tīklus. PYUSD var izmantot jebkurā vietā, kur vien pieņem PayPal maksājumus, t. sk. darījumos ar miljoniem tirgotāju visā pasaulē. Tāpēc PYUSD jau var izmantot kā maksāšanas iespēju e-komercijas platformās un termināļos tirdzniecības vietās, kas ļauj tirgotājiem pieņemt maksājumus no klientiem.
[11] Sk. arī F. R. Leina (Lane, P.R.) runu "Digitālais eiro – monetārās sistēmas autonomijas saglabāšana" Korkas Universitātes koledžas Ekonomikas biedrības konferencē, 2025. gada 20. marts.
[12] Bezsaistes funkcionalitāte ļautu cilvēkiem izmantot digitālo eiro pat vāja interneta savienojuma vai bezsaistes apstākļos. Pirms maksājuma veikšanas lietotājam vajadzētu iepriekš ieskaitīt līdzekļus savā bezsaistes digitālā eiro maksājumu kontā, un naudas līdzekļi tiktu uzglabāti lokāli lietotāja ierīcē. Maksājums tiktu veikts bez trešo personu iesaistes. Sīkāku informāciju par privātumu sk. M. G. A. Damana (Daman, M.G.A.) ECB bloga ierakstā "Nodrošināt digitālā eiro patiesu privātumu", 2024. gada 13. jūnijs.
[13] Līdzīgi kā citu maksājumu sistēmu gadījumā, maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas izplata digitālo eiro, par šiem pakalpojumiem varētu iekasēt maksu no tirgotājiem. Kā digitālā eiro tiesību aktu priekšlikumā ierosinājusi Eiropas Komisija, cenai, ko tirgotāji un maksājumu pakalpojumu sniedzēji varētu noteikt, tiktu piemērota maksimālā robeža. Tāpat kā tas ir ar banknošu ražošanu un laišanu apgrozībā, Eirosistēma uzņemtos ar digitālā eiro shēmas un infrastruktūras izveidi saistītās izmaksas.
[14] Var minēt vairākus piemērus tirgus iniciatīvām, kas vērstas uz Eiropas mēroga risinājumiem. Piemēram, 14 bankas no Francijas, Vācijas, Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas strādā pie jauna zīmola – Wero – ieviešanas Eiropas maksājumu iniciatīvas (EPI) ietvaros. Pašlaik Wero piedāvātos maksājumu risinājumus var izmantot maksājumiem starp personām un tiešsaistes pielietojuma situācijās (ja tie tiek pieņemti). Lai gan tā ir pozitīva tendence, Wero darbības joma ES joprojām ir ierobežota, un tā lietojumu nav plānots paplašināt, aptverot arī POS maksājumus ar bezkontakta (NFC) risinājumu. Vienlaikus izveidota Eiropas Maksājumu alianse (EuroPA), kuras ietvaros Bancomat, Bizum un MB WAY sākuši piedāvāt savus pakalpojumus, kas ļauj lietotājiem Itālijā, Portugālē, Spānijā un Andorā sūtīt un saņemt zibmaksājumus, izmantojot mobilā tālruņa numuru. Kaut arī iekšzemes shēmu savietojamībai ir potenciāls savienot atsevišķas maksājumu sistēmas, lai panāktu patiesi netraucētu un integrētu maksājumu pieredzi, nepieciešams pārvarēt būtiskus sarežģījumus, kas saistīti ar tehniskiem un regulatīviem aspektiem un lietotāju pieredzi, jo īpaši, apsverot dažādas pielietojuma situācijas, piemēram, izmantošanu tirdzniecības vietās un e-komercijā. Šīs Eiropas privātā sektora iniciatīvas varētu izmantot digitālā eiro atvērtos standartus un likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, tādējādi izvēršot darbību jaunās valstīs un rentablāk aptverot jaunas pielietojuma situācijas.
[15] ECB otrais progresa ziņojums par digitālā eiro projekta sagatavošanas posmā sasniegto progresu, 2024. gada 2. decembris.
[16] Lai nodrošinātu finanšu nozares, patērētāju un tirgotāju ieguldījumu, Eirosistēma izveidoja digitālā eiro shēmas Noteikumu kopuma izstrādes grupu. Grupas sastāvā ir 22 publiskā un privātā sektora eksperti ar pieredzi finanšu un maksājumu jomā. Sk. Noteikumu kopuma izstrādes grupas locekļu sarakstu, ECB, 2023. gada 15. februāris. Sīkāku informāciju sk. Pjēro Čipollones 2024. gada 5. septembra vēstulē Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas priekšsēdētājai Aurorai Lalukai (Aurore Lalucq) "Aktualizēta informācija par digitālā eiro Noteikumu kopuma izstrādes grupas darbu".
[17] Digitālā eiro shēmas noteikumu kopums noteiktu vienotus standartus visā eirozonā. Digitālā eiro pieņemšanas standarti tiktu bez maksas nodoti lietošanai privātajam sektoram, sniedzot iespēju uz to pamata attīstīt savus pakalpojumus. Tas palīdzēs privātajiem pakalpojumu sniedzējiem tehniskā līmenī panākt Eiropas mēroga pieņemšanu, nodrošinot izmaksu efektivitāti un integrētāku Eiropas maksājumu tirgu. Savukārt, paplašinot ģeogrāfisko tvērumu un produktu portfeli, tiem būs vieglāk konkurēt starptautiskā mērogā. Lai gan tehniski tiktu garantēta pieņemšana, joprojām būtu vajadzīgi komerciāli līgumi.
[18] ECB sadarbojas ar nacionālo centrālo banku un nacionālo kompetento iestāžu ekspertiem, lai izstrādātu visaptverošu metodoloģiju digitālā eiro turējumu limita kalibrēšanai. Digitālā eiro tehniskajā sesijā, kas notika 2024. gada 16. jūlijā, Eiro neliela apjoma maksājumu padomes dalībnieku asociācijas pauda savu viedokli par faktoriem, kas ietekmē šo kalibrāciju, un tie tika iekļauti izstrādes procesā. Sk. ECB "Sākotnējo metodoloģiju turējumu limitu kalibrēšanai", 2024. gada 10. decembris.
[19] ECB aicinājums izteikt interesi par digitālā eiro inovācijas partnerībām, MIP News, 2024. gada 31. oktobris.
[20] Pretendentu vidū bija 25 jaunuzņēmumi, 18 IT uzņēmumi, 10 citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji, deviņas universitātes un piecas bankas. Jaunu pielietojuma situāciju piemēri: 1) iespēja pilsētas transportā izmantot viedtālruni kā piereģistrēšanās/izreģistrēšanās ierīci un pie noteiktiem nosacījumiem saņemt atmaksu, ja pakalpojums tiek sniegts novēloti, un 2) iespēja īstenot patērētāju tiesības atteikties no abonēšanas, kas pašlaik ne vienmēr ir pārredzams process.
[21] 2024. gadā mēs uzsākām potenciālo pakalpojumu sniedzēju atlases procesu. Mēs izsludinājām aicinājumus iesniegt pieteikumus pamatlīgumu slēgšanai par pieciem digitālā eiro komponentiem, kurus, kā gaidāms, varētu nodrošināt ārpus Eirosistēmas esošo valstu pakalpojumu sniedzēji. Tie ir: 1) aizstājvārda meklēšanas komponents, 2) maksājumu informācijas drošas apmaiņas komponents, 3) krāpšanas un riska pārvaldības komponents, 4) bezsaistes komponents un 5) digitālā eiro aplikācija un ar to saistītais programmatūras izstrādes komplekts. Citi komponenti, piemēram, maksājumu norēķini, tiktu nodrošināti Eirosistēmas iekšienē. Sīkāku informāciju sk. Pjēro Čipollones 2024. gada 3. janvāra vēstulē Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas priekšsēdētājai Irēnei Tinalji (Irene Tinagli) "Aktualizēta informācija par digitālā eiro Noteikumu kopuma izstrādes grupas darbu un potenciālo digitālā eiro pakalpojumu sniedzēju atlases procedūras uzsākšanu".
[22] ECB uzdevusi specializētam pakalpojumu sniedzējam veikt visaptverošu lietotāju izpēti, kas tika uzsākta 2024. gada septembrī. Šīs izpētes mērķis ir apkopot praktiskus ieskatus par lietotāju izvēli, lai pilnveidotu digitālā eiro piedāvājumu. Galvenās jomas ir šādas: 1) plašas sabiedrības vispārēja segmentācijas analīze, lai noskaidrotu digitālā eiro iespējamos lietotājus un to vajadzības, 2) lietotāju vēlmes attiecībā uz turēšanas limitiem, lai nodrošinātu informāciju, kas nepieciešama tehniskajam darbam pie turēšanas limitu kalibrēšanas modeļiem, un 3) padziļināti pētījumi par mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām un mazajiem tirgotājiem. Izmantotās metodoloģijas ietver apsekojumus, fokusa grupas, savstarpējās intervijas un tiešsaistes platformu ātrai lietotāju aptaujāšanai. Izpētes rezultātus paredzēts publicēt 2025. gada vidū.
[23] Eiropas Parlamenta ZIŅOJUMS par Eiropas Centrālās bankas 2024. gada pārskatu, 2025. gada 22. janvāris.
[24] ECB ziņojums par digitālo eiro, 2020. gada oktobris.