Publicēts: 05.04.2023.

Aleksandrs Antiņš, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs

Eiro turpina būt droša un uzticama globālā valūta. 2022. gadā apgrozībā konstatētas 13 viltotas eiro banknotes uz 1 milj. banknošu apgrozībā (salīdzinājumam – 2020. gadā tika konstatētas 17 viltotas banknotes uz 1 milj., 2021. gadā – 12 viltotas banknotes uz 1 milj., bet 2014. gadā, kad Latvija pievienojās eiro zonai, – 48 viltotas banknotes uz 1 milj. banknošu apgrozībā).

Arī Latvijā jau esam pieraduši un uzskatām to par pašsaprotamu – ne tikai viltojumu skaits ir nebūtisks, bet arī eiro zonas mērogā esam starp drošākajām valstīm. 2022. gadā apgrozībā konstatētas 889 viltotas naudas zīmes, t. sk. 433 viltotas banknotes un 456 viltotas monētas.

Viltoto banknošu skaits gada laikā samazinājies aptuveni par 13 % (2021. gadā konstatētas 497 viltotas banknotes), bet viltoto monētu skaits pieaudzis 2.2 reizes (2021. gadā konstatētas 206 viltotas monētas).

Ņemot vērā atklāto banknošu viltojumu skaita samazinājumu, aptuveni par 2 % samazinājušies viltojumu radītie finansiālie zaudējumi (2022. gadā tie bija 26.8 tūkst. eiro, bet 2021. gadā – 27.3 tūkst. eiro).

2020. gadā tika konstatēta 931 viltota eiro naudas zīme (706 banknotes un 225 monētas), bet viltojumu radītie finansiālie zaudējumi bija 30.8 tūkst. eiro.

Latvijā izplatītākie ir 2 eiro monētu viltojumi (37 % no kopējā viltojumu skaita), tiem seko 50 eiro banknošu viltojumi (29 %) un 20 eiro banknošu viltojumi (16 %). Vērtējot viltojumu kvalitāti, secināms, ka dominē zemas kvalitātes "izstrādājumi".

Eiro zonā kopumā 2022. gadā konstatēti 376 000 viltotu banknošu (2021. gadā – 347 000 viltotu banknošu). Eiro zonā kopumā visbiežāk viltotās bija 20 eiro un 50 eiro nominālvērtības banknotes (kopā aptuveni 2/3 no viltoto banknošu skaita).

Eiro ir droša nauda, un iedzīvotāji ir labi iepazinuši tās drošības un dizaina elementus. Latvijā jau tradicionāli pret naudas drošību izturamies ļoti atbildīgi, un ir ierasts, ka veikalos kopš eiro ieviešanas laikiem turpina izmantot naudas pārbaudes iekārtas. Vienlaikus pašapmierinātībā ieslīgt nav pamata, īpaši tāpēc, ka naudas viltotāju mērķis visbiežāk ir neaizsargātākie iedzīvotāji – bērni un gados vecāki cilvēki. Ikviens gadījums, kad makā tomēr nonākusi viltota banknote vai monēta, ir reāls finansiāls zaudējums šāda nozieguma upurim.

Lai arī kopumā viltotās naudas apjomi ir nelieli, eiro zonā jau sākti priekšdarbi, gatavojoties 3. sērijas eiro banknošu izstrādei. Tas būs vairāku gadu process, kurā aktīvi iesaistīs un uzklausīs eiro zonas dalībvalstu, arī Latvijas, iedzīvotājus. Sekojiet līdzi jaunumiem!

Citi jaunumi

28.04.2025.

Latvijas Banka aicina uzņēmumus piedalīties aptaujā par kredītu pieejamību

Sākot ar 2025. gada 28. aprīli, Latvijas Banka ar tirgus...
25.04.2025.

Latvijas Banka brīdina par xuexa.com piedāvātajiem aizdomīgiem finanšu pakalpojumiem

Latvijas Banka brīdina par tīmekļvietnē: xuexa.com...
22.04.2025.

Grozījumi monētu programmā

Latvijas Bankas padome grozījusi 2025. gada monētu izlaides...
17.04.2025.

Latvijas Banka Saeimā iesniegusi priekšlikumus elastības nodrošināšanai uzkrātā pensiju kapitāla izmantošanā

Latvijas Banka ir sagatavojusi un Saeimas Budžeta un finanšu...
17.04.2025.

Latvijas Banka anulē kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības "LAKRS KS" licenci

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 16. aprīlī pieņēma lēmumu...
15.04.2025.

Monēta "Kāposts" kļuvusi par "Latvijas gada monētu 2024

Gadskārtējā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2024"...
14.04.2025.

2024. gadā dubultojies Latvijas kapitāla tirgū esošo vērtspapīru apgrozījums

Latvijas kapitāla tirgū 2024.gadā tirdzniecībai bija iekļauti...
14.04.2025.

Par Latvijas Bankas darbu svētku laikā

Lieldienu un maija svētku laikā mainīts Latvijas Bankas darba...
11.04.2025.

Latvijas Bankas maksājumu sistēmai EKS pievienojies pirmais nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējs

Latvijas Bankas izveidotajai un uzturētajai maksājumu sistēmai...
11.04.2025.

Ilgtspējas regulējuma prasības finanšu tirgus dalībniekiem

No 2021. gada 10. marta uzsākot piemērot regulējumu par...
09.04.2025.

Ilgtspējas brokastīs diskutē par ESG datiem

8. aprīlī norisinājās Latvijas Bankas organizētā ilgtspējas...
08.04.2025.

Plašākas iespējas Eiropai – lielāka stratēģiskā autonomija ar digitālo eiro

ECB Valdes locekļa Pjēro Čipollones (Piero Cipollone) ievadruna...