Publicēts: 06.10.2020.

Pateicoties šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā, Swedbank ir uzsākusi 2008. gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu. Šis solis ļaus atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti, taču saistības palikušas.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks:

Pirmā no Latvijas komercbankām ir iedarbinājusi praktisku mehānismu, kā tiks dzēstas vai būtiski samazinātas iepriekšējās krīzes laika bezcerīgās hipotekārās parādsaistības. Tās ir ļoti labas ziņas plašam cilvēku lokam, kuri līdz šim bija izstumti no ekonomiskās aprites vai pat bijuši spiesti doties darba gaitās ārpus Latvijas. Vēl jo svarīgāk, ka šāds lēmums tiek pieņemts Covid-19 krīzes laikā, kad daļa sabiedrības saskaras ar dažāda rakstura ekonomiskām grūtībām.

Ceru un sagaidu, ka “Swedbank” piemēram tuvākajā laikā sekos citas vadošās komercbankas.

Būtiski, lai šīs ieceres tiek izskaidrotas sabiedrībai un ir absolūti caurspīdīgas, vienkārši, saprotami un ātri īstenojamas cilvēkiem draudzīgā veidā.

Par šīs idejas praktiskās ieviešanas rezultātiem varēsim spriest gada beigās, iepriekšējās krīzes laika bezcerīgo hipotekāro parādsaistību dzēšanas mehānismu iedarbinot plašākam komercbanku lokam un apkopojot statistiku, cik plaši un kādam cilvēku lokam tas piemērots. Tomēr jau tagad, ņemot vērā lielo cilvēku interesi, var teikt, ka šis ir ļoti būtisks solis daudzu mūsu tautiešu atgriešanai ekonomikā. Tāpēc vēlos atkārtoti izteikt pateicību Saeimai, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī finanšu sektoram par atbalstu šai iecerei. Mēs Latvijas Bankā turpināsim sekot līdzi šim procesam, tostarp analizējot Kredītu reģistra datus par saistību dinamiku.

Tiesiskas valsts un normāli funkcionējošas ekonomikas norma ir saistību izpilde, līdz ar to šis risinājums neapšauba nepieciešamību pildīt uzņemtās kredītsaistības ikdienas situācijās. Šis ir vienreizējs risinājums unikālai un nepatīkamai situācijai. Šie kredītņēmēji ir zaudējuši savus īpašumus un pēc tam vēl palikuši parādā, nespējot šo parādu atdot. Šajā parādu norakstīšanā nav ieguvēju, vien zaudētāju savstarpējs izlīgums.

Citi jaunumi

18.04.2024.

Latvijas gada monēta 2023 – Zvaigžņu putekļi

Gadskārtējā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2023"...
11.04.2024.

Latvijas Banka anulē kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības "ŠĶILBĒNI'' licenci

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 10. aprīlī pieņēma...
10.04.2024.

Latvijas Banka izlaiž kolekcijas monētu "Pāri laikiem"

Otrdien, 16. aprīlī, Latvijas Banka izlaidīs kolekcijas...
09.04.2024.

Iedzīvotāji un uzņēmēji maksājumus no valsts turpmāk saņems zibenīgi

Līdztekus jau 2 gadus nodrošinātajiem ienākošajiem...
08.04.2024.

2023. gadā audzis Latvijas kapitāla tirgus apgrozījums

Latvijas kapitāla tirgū 2023. gadā tirdzniecībai bija...
05.04.2024.

Latvijas Banka piemēro sodu Baltic International Bank SE bijušajām amatpersonām

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja lēmusi piemērot Baltic...
05.04.2024.

Latvijas apdrošināšanas sektora rādītāji 2023. gada 4. ceturksnī

Latvijas apdrošināšanas sektora rādītājiPDF
04.04.2024.

Noliktavas telpu nomas piedāvājumu atlases procedūras sludinājums

Latvijas Banka no 2024. gada 1. maija uz 12 mēnešiem vēlas nomāt...
04.04.2024.

Seminārs par Vienotās ziņošanas sistēmas izmaksu un guvumu papildu novērtējuma aptaujas rezultātiem

Latvijas Banka informē, ka Eiropas Centrālā banka ir apkopojusi...
03.04.2024.

Eiro viltojumu skaits saglabājas zemā līmenī, arī Latvijā

Publiskota jaunākā eirozonas statistika par eiro viltojumu skaitu...
03.04.2024.

Likuma līmenī stiprināsim skaidrās naudas lomu

Skaidrās naudas pieejamībai Latvijas Banka īpašu vērību...
03.04.2024.

Bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā...