Uz nākotni vērstas informācijas integrācija 9. SFPS modeļos

Pārbaude veikta: 2023. gada 2.ceturksnī.

Attiecas uz: visām kredītiestādēm un to filiālēm.

Latvijas Banka ir veikusi horizontālo aktivitāti (aptaujas formā) ar mērķi pārliecināties par korektu pieeju uz nākotni vērstas informācijas integrēšanai 9. SFPS modeļos. Aptaujas izlasē tika iekļautas nozīmīgās kredītiestādes, mazāk nozīmīgās kredītiestādes, kā arī kredītiestāžu filiāles.

Latvijas Banka publicē aktivitātes rezultātus, tajā skaitā uzrauga gaidas pārbaudāmajā jomā, un aicina kredītiestādes ņemt tos vērā tālākajā darbā.

Pārbaudes rezultāti un labā prakse

2018. gadā kredītiestādēm stājās spēkā jauni grāmatvedības noteikumi attiecībā uz uzskaites vērtības samazināšanās noteikšanu – 9. SFPS, kura ieviešana nebija vienkārša, jo īpaši FLI apstrādes aspektā.

ECL sistēma, ietverot arī FLI, parasti tiek uzskatīta par vissarežģītāko 9. SFPS daļu, jo tā prasa būtisku riska lomas palielināšanu pārvaldībā, datu pieejamību un ekspertu vērtējumu grāmatvedības vajadzībām. Līdzās šiem aspektiem kredītiestādei jāspēj nodrošināt spēcīgu pārvaldību un skaidrus iekšējos procesus. Kopumā Vienotā uzraudzības mehānisma uzraugi ir atzīmējuši, ka sagatavotības līmenis dažādās kredītiestādēs ir atšķirīgs.

Latvijas finanšu tirgus jau ilgstoši darbojas nenoteiktības un svārstīguma apstākļos, ko rada dažādi – gan iekšējie, gan ārējie – makroekonomiskie un politiskie apstākļi. Uzraugam nepieciešams pārliecināties par korektu pieeju FLI integrēšanai 9. SFPS modeļos.  Šā iemesla dēļ Latvijas Banka veica horizontālo aktivitāti "Uz nākotni vērstas informācijas integrācija 9. SFPS modeļos", par pamatu izmantojot kredītiestāžu – gan nozīmīgo iestāžu, gan mazāk nozīmīgo iestāžu, gan filiāļu – aptauju.

Aptaujas rezultātu kopsavilkums

Būtiskākie secinājumi

Kopumā kredītiestādes nodrošina atbilstošus iekšējos normatīvos aktus, kā arī iekšējās kontroles sistēmu FLI iekļaušanai gan SICR, gan ECL novērtēšanā.

Kredītiestāžu izmantotajā FLI ietvarā visbiežāk iekļauti tādi faktori un parametri kā iekšzemes kopprodukta pieaugums, nekustamo īpašumu cenas, bezdarba līmenis, procentu likmes u. c.

Kredītiestādes pārskata FLI ietvaru vismaz vienu reizi gadā, atsevišķas – arī biežāk, turklāt praktiski visās kredītiestādēs iekšējos dokumentos ietverta pieeja pārskatīt FLI ietvaru arī ārpus standarta regularitātes, ja šāda nepieciešamība rodas.

Uzrauga gaidas: jānodrošina, lai izmantotās prognozes būtu aktuālas.

Liela daļa kredītiestāžu nosaka FLI faktoru un parametru ietekmi, taču ne visas spēj kvantificēt ietekmes apmēru. Mazākās kredītiestādēs viennozīmīgi noteikt makrokomponentes ietekmi nevar.

Ietekmes amplitūda kredītiestādēm, kuras tomēr spēj to kvantificēt, ir ļoti liela – no procenta desmitdaļām līdz vairāk nekā 100 procentiem –, ko izskaidro kredītiestāžu atšķirīgās pieejas (dažāda granularitāte, dažādi portfeļi, dažādas aprēķinu metodes u. tml.).

Kredītiestāžu atbildes liecina, ka pārāk liela nozīme FLI ietekmes novērtējumā ir tieši vērtējumam individuālā riska darījuma līmenī. Kopumā kredītiestādes FLI ietekmes vērtējumu veic vismaz divos līmeņos – produkta vai nozares līmenī un individuāli.

Uzrauga gaidas: FLI ietekme jāvērtē dažādos līmeņos:
1. Vispārēji: valsts/pasaules līmenī (makrolīmenī)
2. Produkta/nozares līmenī
3. Individuālā riska darījuma līmenī

Kopumā FLI tiek iekļauta SICR vērtējumā, ECL aprēķinā un ICAAP.

Gan SICR vērtējumā, gan ECL aprēķinā iekļautā FLI balstās ne tikai uz vēsturisko informāciju. Kredītiestādes iekļauj tajā arī aktuālos tirgus datus, makroekonomisko rādītāju prognozes utt.

Kredītiestādes ar dažādām metodēm pārliecinās par FLI būtiskumu un pārbauda dažādu scenāriju pieņēmumu atbilstību un pamatotību.

Uzrauga gaidas: jāturpina lietoto metožu pilnveidošana.

Latvijas Banka sagaida, ka tirgus dalībnieki ņems vērā gan šīs aktivitātes, gan citu klātienes un neklātienes pasākumu rezultātus un no tiem izrietošās uzrauga gaidas.