Latvijas Bankas uzraudzības komiteja lēmusi piemērot Baltic International Bank SE bijušajam valdes priekšsēdētājam Viktoram Bolbatam soda naudu 31 731 eiro apmērā, savukārt valdes loceklim Edgaram Voļskim un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas jomas pārraudzību atbildīgajai valdes loceklei Andai Saukānei izteikt brīdinājumu.
2022. gada 12. decembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēma lēmumu par Baltic International Bank SE darbības apturēšanu, savukārt Eiropas Centrālā banka 2023. gada 10. martā anulēja kredītiestādes licenci. Pamatojoties uz Ekonomisko lietu tiesas 2024. gada 24. janvāra spriedumu, Baltic International Bank SE ir atzīta par maksātnespējīgu. Latvijas Banka uzrauga Baltic International Bank SE likvidācijas un maksātnespējas procesu, un, lai gan kredītiestādes darbība ir izbeigta, tomēr likvidācijas procesā konstatētie fakti apliecinājuši savulaik FKTK veiktajās prudenciālās un NILLTPF novēršanas jomas pārbaudēs konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus un to, ka kredītiestādes valdes locekļi nav nodrošinājušas normatīvo aktu ievērošanu, savukārt valdes priekšsēdētājs veicis tādas darbības, par kurām bija jāapzinās, ka to rezultātā tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības.
Latvijas Banka, vērtējot valdes atbildību, ir secinājusi, ka konstatēto pārkāpumu raksturs liecina par vairākām valdes locekļu darbībām, ar kurām tika pārkāptas kredītiestādes iekšējās kontroles sistēmas prasības un NILLTPF novēršanas jomu regulējošie normatīvie akti, radot negatīvas sekas kredītiestādei un negatīvi ietekmējot arī visa Latvijas kredītiestāžu sektora reputāciju. Katram valdes loceklim, bet jo īpaši valdes priekšsēdētājam bija pienākums, vadot kredītiestādes darbību kopumā, izvērtēt kredītiestādes pieņemto lēmumu atbilstību iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasībām un nepieciešamības gadījumā tos apstrīdēt.
Papildus minētajam kredītiestādes valde nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks kredītiestādes kreditēšanas un investīciju jomā, uzņemoties pārmērīgus riskus un nenodrošinot pietiekamu risku pārvaldību, t. sk. ar darbošanos ārpus risku stratēģijas un pilnvarām, radot nepieciešamību veidot papildu uzkrājumus, kas būtiski ietekmēja kredītiestādes kapitāla rādītājus un finansiālo stāvokli.
Latvijas Bankas rīcībā ir fakti, ka V. Bolbats rīkojās pretēji labas pārvaldības principiem un ar saviem lēmumiem pieļāva nopietnus normatīvo aktu pārkāpumus kredītiestādes darbībā, pakļaujot kredītiestādi būtiskam finanšu, reputācijas un NILLTPF un sankciju riskam. Savukārt A. Saukāne kā par NILLTPF novēršanas jomu atbildīgā valdes locekle nenodrošināja pietiekamus pasākumus šo risku pārvaldībai. Ņemot vērā identificētos pārkāpumus kreditēšanas un investīciju jomas pārvaldībā, Latvijas Banka vērtēja visu valdes locekļu, kuriem kredītiestādē bija jānodrošina atbilstoša un konsekventa riska kultūra, atbildību. Atbilstoši konstatētajam Latvijas Banka piemēroja V. Bolbatam soda naudu, savukārt A. Saukānei un E. Voļskim piemēroja brīdinājumu.
Latvijas Bankas ieskatā šādi pārkāpumi finanšu sektorā nav pieļaujami un ir sodāmi. Tādēļ, neskatoties uz to, ka kredītiestāde vairs nedarbojas Latvijas finanšu tirgū, Latvijas Banka uzskata par nepieciešamu piemērot tās bijušajiem valdes locekļiem sankcijas atbilstoši viņu pārkāpuma smagumam.