Publicēts: 12.12.2024.

Pirmdien, 16. decembrī, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu "Kāposts", atklājot kāpostu dziļo simboliskumu, nesot veselību, pārticību un arī labsajūtu.

kaposts averskaposts revers


Mēdz uzskatīt, ka kāpostus Latvijas teritorijā iepazina ap 11.–13. gs., un drīzumā tie kļuva par vienu no galvenajiem dārzeņiem mūsu senču virtuvē. Tomēr kāposta plašais pielietojums meklējams ne tikai virtuvē.

Senajā Grieķijā un Romā kāpostu uzskatīja par dziedniecisku un vēl citādi vērtīgu augu. Saskaņā ar romiešu mītu galvenais dievs Jupiters, cenšoties izprast orākula pareģojumu, esot nosvīdis. Dieva sviedri tecējuši zemē, un no sviedru lāsēm izaugušas kāpostgalvas. Romieši šo augu nosaukuši par galvu (caput). Kad latvietis saka "kāpostgalva", iznāk "galvu galva", jo vārds "kāposts" ir pārveidojums no latīņu caput.

Zaļo lapu dēļ kāposts asociējas ar banknošu zaļo krāsu, un vārdu "kāposts" reizēm lietojam, runājot par naudu, arī bagātību. Annas dienā (26. jūlijā) latvieši apdāvināja cits citu ar kāpostu lapām, ticot, ka tas vairos bagātību.

Mēdza uzskatīt, ka kāpostu ēšana vairo auglību, un tas sasaucas ar mītu, ka bērnus atrod jeb bērni piedzimst kāpostos.

Vecgada vakarā latvieši tradicionāli ēd skābētus kāpostus, lai gada laikā piedzīvotais "skābums" jeb neveiksmes tiktu apēstas bez pēdām.

Kāpostu lapas izmanto arī tautas medicīnā, pieliekot tās slimajai ķermeņa daļai.

Pat ja tas ir tikai mīts, ka kāposti nes pārticību, veselību un pēcnācējus, nav noliedzams, ka šis dārzenis ir ieņēmis būtisku vietu gan sadzīvē, gan virtuvē.

Asprātīgo kolekcijas monētu "Kāposts" radījis mākslinieks Mārtiņš Rozenfelds, kas ar savu dizaina priekšlikumu piedalījās Latvijas Bankas 2023. gada nogalē organizētajā atklātajā dizaina konkursā.


Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no 16. decembra plkst. 12.00.

Monētas cena – 89.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 4 monētas.
Monētas tirāža ir 3500 eks.
Monēta kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.


Citi jaunumi

02.04.2025.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības grupa (NB8) publicē pārskatu par vērienīga un sarežģīta finanšu krīzes vingrinājuma veiksmīgu īstenošanu

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu stabilitātes grupa (NBSG)...
01.04.2025.

2024. gadā par trešdaļu samazinājusies viltoto naudaszīmju vērtība

Latvijā 2024. gadā konstatētas 1304 viltotas eiro...
01.04.2025.

Obligāta maksājuma saņēmēja verifikācija: nākamais solis drošības uzlabošanai

Laikā, kad digitālie maksājumi ir ikdiena, to drošība un...
01.04.2025.

Digitālā eiro projekts: aktualitātes un sabiedrības uzskati

Pēdējā laika ģeopolitiskie notikumi ir vēl vairāk...
31.03.2025.

Dabas tēmai veltītas kolekcijas monētas dizaina atklātā konkursa rezultāti

Noslēdzies Latvijas Bankas izsludinātais dabas tēmai veltītas...
31.03.2025.

"Maksājumu radars": Bezskaidrās naudas maksājumi Latvijā sasnieguši vēsturiski augstāko īpatsvaru

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā...
31.03.2025.

Šā gada pirmajos divos mēnešos pievienotā procentu likme samazināta vairāk nekā 2.5 tūkstošiem hipotekāro kredītu

Kā liecina Latvijas Bankas Kredītu reģistra informācija,...
28.03.2025.

Latvijas Banka izsniedz AP OPERATIONS SIA licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 26. martā izsniedza AP...
24.03.2025.

Sākas balsojums par 2024. gada izcilāko kolekcijas monētu

Latvijas Banka sadarbībā ar portālu "Delfi" no 2025. gada...
21.03.2025.

Uzmanību! Brīdinām par Latvijas Bankas vārdā veiktām krāpnieku aktivitātēm

Latvijas Banka brīdina par krāpnieku aktivitātēm, uzdodoties par...
19.03.2025.

Latvijas Banka pārņems garantēto atlīdzību izmaksu AS "Latvijas Krājbanka", AS "PNB Banka" un ABLV Bank AS noguldītājiem

No 2025. gada 1. aprīļa Latvijas Banka pārņems...
17.03.2025.

Pērn audzis kredītiestāžu piesaistīto noguldījumu apjoms

2024. gada 4. ceturksnī kredītiestāžu piesaistīto noguldījumu...