Publicēts: 30.01.2025.

2024. gadā stājās spēkā grozījumi virknē normatīvo aktu, lai iedzīvotājiem vienkāršotu hipotekāro pārkreditēšanu starp aizdevējiem. Līdz šim iedzīvotāji šo iespēju izmantoja visai maz, jo 2023. gada decembrī tika pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, paredzot kompensēt 30 % no kredīta kopējiem procentu maksājumiem. Lai nezaudētu šo kompensāciju, vairākumam kredītņēmēju nebija izdevīgi pārkreditēt līdz 2023. gada 31. oktobrim saņemtos hipotekāros kredītus. 2025. gada janvārī tiks izmaksāta pēdējā kompensācija. Līdz ar to hipotekārā kredīta ņēmēji varēs apsvērt kredīta nosacījumu uzlabošanu, izvērtējot nosacījumus savā un konkurējošās komercbankās vai citās finanšu iestādēs, kas izsniedz hipotekāros kredītus.

Grozījumu mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanu un samazināt izmaksas, tādējādi veicinot konkurenci starp kredīta devējiem. Lai to nodrošinātu, veikti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā, Kredītiestāžu likumā un Notariāta likumā un divos Ministru kabineta noteikumos (Noteikumi par patērētāja kreditēšanu un Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai).

Tagad pārkreditēšanas process aizņem ne vairāk kā divus mēnešus. Klientiem tas ir daudz vienkāršāks nekā pirms grozījumu pieņemšanas. Aizņēmējiem jāvēršas pie potenciālā kredīta devēja, jāizvērtē piedāvājums, jānoslēdz jauns hipotekārais līgums un attālināti jāapliecina paraksts nostiprinājuma lūgumam par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredīta devējam pie zvērināta notāra. Visu procesu var īstenot attālināti.

Lai ikviens kredītņēmējs varētu salīdzināt sava kredīta procentu likmi ar pašlaik izsniegto kredītu vidējo pievienoto procentu likmi un aprēķināt savu ieguvumu no pārkreditēšanas, Latvijas Banka ir izstrādājusi un publicējusi procentu likmju salīdzināšanas rīku un pārkreditēšanas kalkulatoru vietnē "Naudas skola".

Turpat arī detalizēti – soli pa solim – aprakstīts pārkreditēšanas process, sniegti detalizēti skaidrojumi un atbildes uz iespējamiem jautājumiem.


Latvijas Banka aicina kredītņēmējus izmantot šos rīkus, lai ērti un ātri novērtētu savas iespējas mazināt mēneša kredītmaksājumus. Ļoti iespējams, ka, saņemot konkurējoša kredīta devēja piedāvājumu, sākotnējais kredīta devējs nevēlēsies pieļaut klienta aiziešanu un piedāvās vēl izdevīgākus kredīta nosacījumus. Līdzīgas tendences vērojamas, piemēram, mobilo sakaru operatoru tirgū, kur pakalpojumu sniedzēji cīnās un konkurē par klientiem, piedāvājot izdevīgākus nosacījumus.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā nosaka, ka patērētājam nevar piemērot maksu par pārkreditēšanu vai prasīt kompensāciju (tas gan neattiecas uz hipotekārajiem kredītiem ar fiksēto procentu likmi). Maksa par jaunā kreditēšanas līguma noformēšanu vai kredīta izsniegšanu nav augstāka par 1 % no jaunā hipotekārā kredīta summas. Patērētājam noteiktas tiesības sadalīt šo maksu trijos maksājumos. Šāda maksa nedrīkst būt lielāka par maksu, kādu jaunais kredīta devējs attiecīgajā brīdī piemēro jaunu ar pārkreditēšanu nesaistītu hipotekāro kredītu izsniegšanai. Lai gan konkrētas pārkreditēšanas procesa izmaksas katram kredītam var atšķirties, izmaksu pozīcijas lielākajā daļā gadījumu būs līdzīgas: nekustamā īpašuma vērtējums (aptuveni 140–350 eiro), notāra un zemesgrāmatas pakalpojumu izdevumi, kam nevajadzētu pārsniegt 100 eiro, kā arī kredīta izsniegšanas komisijas maksa, ja tāda tiek piemērota.

Iepriekš pārkreditēšanas izmaksas varēja sasniegt 2–5 % no tipiska kredīta atlikuma vērtības. Tāpēc pārkreditēšanas aktivitāte Latvijā bija zema un, kā liecina Eiropas Komisijas pētījums, būtiski atpalika no citām Eiropas Savienības valstīm.

Latvijas Bankas ekonomistu vērtējums liecina, ka finansiāla motivācija pārkreditēt hipotekāro kredītu ar jaunajiem nosacījumiem varētu būt aptuveni 48 % kredītņēmēju. Savukārt, pieņemot, ka kredītus pārkreditētu tikai tie, kuriem ietaupījums būtu vismaz 1000 eiro, kopējais ietaupījums būtu gandrīz 90 milj. eiro.

Latvijas Bankas finanšu pratības eksperti izstrādājuši vispārīgus ieteikumus, lai kredītmaksājums nekļūtu par nepanesamu slogu.

Citi jaunumi

06.03.2025.

Saeima pārvēlē divus Latvijas Bankas padomes locekļus uz otro termiņu

Šodien Saeima pārvēlēja Māri Kāli un Zitu Zariņu uz otro...
06.03.2025.

Latvijas Banka rīkos ekspertu sarunu "Latvijas krājaizdevu sabiedrības. Cik liels ir to attīstības potenciāls?"

Otrdien, 18. martā, plkst.14.00–16.00 Latvijas Banka rīkos...
05.03.2025.

Pētījums: Inflācijas atgriešanās: caurskatāmības politika nepilnīgas informācijas apstākļos

25.02.2025.

Bezskaidrās naudas maksājumu apjoms 2024. gadā pārsniedzis 1 triljonu eiro

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes,...
24.02.2025.

Komercbanku klientus aicina aktīvāk izmantot Latvijas Bankas piedāvāto mediācijas iespēju

Finanšu pakalpojumi ir tautsaimniecības asinsrite, tāpēc viena no...
19.02.2025.

Latvijas Bankas prezidents lūdz Saeimu pārvēlēt divus padomes locekļus uz otro termiņu

Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks iesniedza...
13.02.2025.

Kapitāla tirgus attīstībai visi vajadzīgie soļi joprojām nav sperti

Kapitāla tirgus attīstība ir daļa no ekonomikas izaugsmes stāsta,...
13.02.2025.

Latvijas Banka izstrādājusi vadlīnijas finanšu krāpšanas riska pārvaldībai

Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju ir...
12.02.2025.

2025. gada monētu programma

Latvijas Banka 2025. gadā plāno izlaist piecas kolekcijas...
12.02.2025.

Latvijas Banka iepazīstina ar jauno 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai

Šodien Latvijas kapitāla tirgus forumā "No stratēģiskiem...
12.02.2025.

Latvijas Banka anulē Rūjienas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības un Cēsu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licences

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 11. februārī pieņēma lēmumu...
10.02.2025.

Latvijas kapitāla tirgus forums pulcēs ekspertus, investorus un uzņēmumu pārstāvjus

Trešdien, 12. februārī, notiks Latvijas kapitāla tirgus...