Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks iesniedza Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai lūgumu pārvēlēt Latvijas Bankas padomes locekļus Māri Kāli un Zitu Zariņu uz otro termiņu.
M. Kālim, kam Saeima 2024. gada 19. decembrī uzticēja pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus laikā starp M. Kazāka pirmā pilnvaru termiņa beigām un atkārtotu ievēlēšanu amatā 2025. gada 6. februārī, amata pilnvaru termiņš beidzas 2025. gada 12. martā. Savukārt Z. Zariņas pilnvaru termiņš Latvijas Bankas padomē beidzas 2025. gada 14. aprīlī.
Katram Latvijas Bankas padomes loceklim ir savas atbildības jomas. Līdztekus Latvijas Bankas prezidenta vietnieka pienākumu veikšanai, tostarp Latvijas Bankas darba vadīšanai prezidenta prombūtnes laikā, M. Kāļa atbildības jomas ir saistītas ar finanšu stabilitāti un makrouzraudzību, finanšu ieguldījumu pārvaldīšanu un tirgus operācijām, kā arī finanšu plānošanas un kontroles sistēmas un personāla vadību. Z. Zariņa pārrauga skaidrās un bezskaidrās naudas nodrošināšanas un attīstības jomas, ir iesaistīta digitālā eiro projekta īstenošanā, atbild par inovācijām, datu un statistikas, audita un informācijas tehnoloģiju jomām. Abi kandidāti savas kompetences ietvaros aktīvi iesaistījušies Eiropas Centrālo banku sistēmas darbā.
"Aicinu Saeimu atbalstīt M. Kāļa un Z. Zariņas kandidatūras, tādējādi ļaujot turpināt iesāktos un īstenot jaunus darbus viņu pārraudzības jomās. M. Kālis ir atslēgas cilvēks Latvijas Bankas institucionālā stiprināšanā, tostarp pārraugot attīstības un efektivitātes pasākumus, rūpējoties par sekmīgu ieguldījumu pārvaldīšanu u. c. jomām. Z. Zariņas pārraudzībā ir moderno maksājumu attīstība, un šajā jomā Latvija ir starp eirozonas vadošajām valstīm. Viņas atbildības joma ir arī skaidrās naudas nodrošināšana, inovāciju projekti Latvijas Bankā, moderna datu pārvaldība, audits u. c. jomas. M. Kālis un Z. Zariņa sava pirmā amata termiņa laikā ir pierādījuši sevi kā augsta līmeņa profesionāļi, kuru darbs ir novērtēts ne tikai Latvijas, bet arī eirozonas līmenī. Ceru uz pozitīvu Saeimas lēmumu, it īpaši, ņemot vērā, ka M. Kālis nesen jau saņēma parlamenta atbalstu Latvijas Bankas prezidenta pienākumu pildīšanai, un šā pusotra mēneša laikā sekmīgi vadīja institūcijas ikdienas darbu un sabiedrībai nozīmīgu projektu iedzīvināšanu, piemēram, sabiedrības informēšanu par iespējām pārkreditēt savus hipotekāros kredītus,"
uzsver M. Kazāks.
M. Kālis pirms darba Latvijas Bankā strādājis starptautiskajā revidentu un uzņēmējdarbības konsultāciju komercpraksē Arthur Andersen, bet pēc pievienošanās Latvijas Bankas komandai viņam bijusi nozīmīga loma gan Latvijas Bankas attīstībā, gan nacionāla un starptautiska mēroga projektu veiksmīgā īstenošanā. M. Kāļa darba pieredze ietver ciešu sadarbību ar Eiropas Centrālo banku, t. sk. dalību Eiropas Centrālās bankas Padomes un Ģenerālpadomes jautājumu risināšanā, kā arī darbu starptautiskās ekspertu komandās, pārstāvot Starptautisko Valūtas fondu vairākās tehniskās palīdzības programmās Eiropā. Līdztekus darbam Latvijas Bankā M. Kālis strādājis par lektoru Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē (tagad – Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte) un piedalījies Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas darbā.
Pirms pievienošanās Latvijas Bankas vadības komandai 2020. gada aprīlī Z. Zariņa pildīja Valsts kontroles padomes locekles un Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktores pienākumus. Pirms darba Valsts kontrolē Z. Zariņa ieņēma Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieces stratēģiskajos jautājumos un Programmu vadības un uzraudzības departamenta direktores amatu, vēl pirms tam vadīja CFLA Speciālo programmu projektu departamentu un Publiskās pārvaldes un speciālo programmu projektu departamentu. Pirms tam Z. Zariņa bija finanšu vadītāja Eiropas Komisijas Paplašināšanās ģenerāldirektorātā un Phare projektu vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā.