Publicēts: 30.09.2021. Aktualizēts: 04.10.2021.

Latvijas Banka ir publiskojusi jaunākās, 2021. gada septembra, Latvijas tautsaimniecības, t.sk. iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas, prognozes. Latvijas IKP 2021. gada pieauguma prognoze paaugstināta līdz 5.3%, bet 2022. gadā tiek gaidīta 5.1% izaugsme (jūnija prognoze attiecīgi 3.3% un 6.5%). Savukārt Latvijas inflācijas prognoze palielināta līdz 2.8% 2021. gadā un 4.0% 2022. gadā (jūnija prognozes – 2.0% inflācija 2021. gadā un 2.9% inflācija 2022. gadā).

Pasaules tautsaimniecības atveseļošanos balsta Covid-19 vakcīnu pieejamība un augošais vakcinācijas līmenis. Arī eiro zonas tautsaimniecība turpina pārliecinoši atgūties un tuvoties līmenim, kāds bija pirms pandēmijas. Centrālās bankas norāda, ka augošā pieprasījuma un piedāvājuma ierobežojumu izraisītais inflācijas kāpums ir pārejošs.

Aizvadītajos mēnešos vadošās centrālās bankas, t.sk. Eiropas Centrālā banka, turpināja nodrošināt īpaši atbalstošu monetāro politiku, un finansēšanas nosacījumi uzņēmumiem, mājsaimniecībām un valsts sektoram bija ļoti labvēlīgi. Savukārt fiskālās politikas jomā aktuāla ir Eiropas Savienības (ES) atveseļošanas instrumenta "Nākamās paaudzes ES" ("Next Generation EU") līdzekļu efektīva ieguldīšana, lai nodrošinātu spēcīgāku atgūšanos pēc krīzes un stiprinātu tautsaimniecības izaugsmi ilgtermiņā.

Latvijas tautsaimniecības atveseļošanās ir notikusi agrāk, nekā iepriekš prognozēts, IKP sasniedzot līmeni, kāds bija pirms krīzes, jau šā gada 2. ceturksnī. Tomēr aktivitāte nozarēs, kuras pandēmija skāra smagāk un ierobežojumi tiešāk, piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā, mākslā un izklaidē, kā arī transportā, vēl būtiski atpaliek no līmeņa, kāds bija pirms krīzes.

Pamatojoties uz straujo izaugsmi, Latvijas Banka koriģē IKP 2021. gada pieauguma prognozi, paaugstinot to līdz 5.3%.

ikp prognoze 2021 septembris 5.3%

Tomēr saslimstības pieauguma un par cerēto zemāka vakcinācijas līmeņa ietekmē 2021. gada nogalē un 2022. gada sākumā ekonomiskā izaugsme varētu īslaicīgi palēnināties. Tāpēc šogad un nākamgad izaugsmes temps gaidāms līdzīgs, un Latvijas Banka 2022. gada IKP prognozi samazina līdz 5.1%. 2022. gadā privātā patēriņa izaugsmi veicinās pandēmijas laikā veidoto uzkrājumu tēriņi, savukārt eksportu balstīs augošais ārējais pieprasījums. Aplēses par valdības investīcijām liecina, ka gaidāma būtiska izaugsme būvniecībā valsts pasūtījumu strauja kāpuma dēļ, kas pastiprina šīs nozares pārkaršanas risku. Nozares galvenie ierobežojumi ir būvniecības kapacitāte un izmaksu sadārdzinājums.

Savukārt 2023. gada IKP pieauguma prognoze (3.8%) atspoguļo atgriešanos pie ilgtermiņā uzturama izaugsmes tempa. Vienlaikus joprojām viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, lai uzturētu uz investīcijām un inovācijām balstītu ekonomisko izaugsmi, ir gausās uzņēmumu kreditēšanas atdzīvināšana, novēršot gan pieprasījuma, gan arī piedāvājuma puses ierobežojumus, t.sk. mazinot samērā augstās kredītu procentu likmes. Vienlaikus valdībai būtu jāstiprina atbalsts darba tirgus saspīlējumu mazināšanai un cilvēkkapitāla attīstībai Latvijā.

Tautsaimniecības atveseļošanās pasaulē un pieprasījuma pieaugums, kā arī ar pandēmiju saistītie piedāvājuma puses ierobežojumi atspoguļojas patēriņa cenu inflācijas īslaicīgā kāpumā, kas nomainījis īsu deflācijas periodu. Inflācijas virsotne tiks sasniegta laikā ap gadumiju, kad patēriņa cenu gada pieaugums īslaicīgi varētu pārsniegt 5%.

Inflācijas kāpumu lielā mērā nosaka energoresursu cenu pieaugums pasaules biržās un tā tiešā ietekme uz degvielas, kā arī uz siltumenerģijas, gāzes un elektroenerģijas cenām, par kuru palielināšanu 2021. gada 2. pusgadā tika paziņots vasarā. Lai gan izejvielu cenas strauji aug, patēriņa cenu inflācija palielinās daudz lēnāk par izejvielu cenām. Izejvielas ir tikai viens no galaproduktu izmaksu posteņiem, un šeit transmisija uz inflāciju notiek pakāpeniski – ar vairāku mēnešu kavējumu – un ne vienmēr pilnā mērā.

Darba tirgus atgūšanās notiek strauji – bezdarbs mazinās arī pēc dīkstāvē esošajiem sniegtā valdības atbalsta beigām, un algu pieaugums saglabājas noturīgs. Pakalpojumu cenu dinamika kopumā ir mērena, bet turpmāku palielināšanos noteiks gan atliktā pieprasījuma, gan izmaksu faktori. Rūpniecības preču cenu pieaugumu ietekmē globālais konteineru deficīts un līdz ar to pārvadājumu cenas. Kopš gada sākuma būtiski pieaugušas inflācijas gaidas. Ražotāju un patērētāju inflācijas gaidas, lai gan atpaliek no līmeņa pirms globālās finanšu krīzes, ir augstākās vairāku gadu laikā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, inflācijas prognoze ir palielināta – līdz 2.8% 2021. gadam un 4.0% 2022. gadam. Ekonomiskā izaugsme un noturīgs atalgojuma pieaugums noteiks pamatinflācijas pakāpenisku palielināšanos prognožu periodā, taču, mazinoties globālo izejvielu cenu spiedienam, vērtējums par inflāciju 2023. gadam atgriežas zem 3%.

inflācijas prognoze 2021 septembris 2.8%

Pozitīvāks redzējums par tautsaimniecības attīstību ļauj lēst, ka vispārējās valdības budžeta deficīts būs zemāks (6.7% no IKP 2021. gadā) nekā iepriekš prognozēts. Turpmākajos gados valdības izdevumi pieaugs – gan izmantojot pieejamo fiskālo telpu (piemēram, atalgojuma palielināšanai atsevišķu profesiju algām), gan atsevišķus investīciju un ar veselības aprūpi saistītus izdevumus pārplānojot uz 2022. un 2023. gadu. Tas palielina budžeta deficīta vērtējumu turpmākajā periodā salīdzinājumā ar jūnija prognozēm, tomēr vidējā termiņā budžeta bilance joprojām uzlabojas. Lai gan būtiski augs valdības investīcijas, tas notiks galvenokārt ES projektu ietekmē, nacionālā līdzfinansējuma negatīvo ietekmi uz budžeta bilanci kompensējot ieguldījumu pozitīvajai ietekmei uz tautsaimniecības izaugsmi.

Valdības parāds vidējā termiņā saskaņā ar Latvijas Bankas vērtējumu nepārsniegs 50% no IKP. Ekonomikas sildīšana, t.i., papildu iekšzemes pieprasījuma stimulēšana no valsts puses, ja vērojama strauja ekonomiskā izaugsme un netiek ieviesti jauni ar Covid-19 pandēmiju saistīti ierobežojumi, nav nepieciešama. Pieejamais finansējums jāiegulda darba ražīguma un nākotnes izaugsmes stiprināšanā, un papildus pieejamie līdzekļi jānovirza strukturālu jautājumu risināšanai.

Latvijas Bankas galveno makroekonomisko rādītāju prognozes

 

2021

2022

2023

Ekonomiskā aktivitāte (gada pārmaiņas; %; salīdzināmajās cenās; sezonāli koriģēti dati) 

IKP

5.3

5.1

3.8

Privātais patēriņš

5.9

8.9

4.8

Valdības patēriņš

5.8

3.7

1.5

Investīcijas

3.9

6.9

3.3

Eksports

5.7

5.8

3.8

Imports

11.7

2.6

3.4

SPCI inflācija (gada pārmaiņas; %) 

 

Inflācija

2.8

4.0

2.7

Pamatinflācija (neietverot pārtikas un enerģijas cenas)

1.8

2.2

3.1

Darba tirgus

 

Bezdarbs (% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita; sezonāli koriģēti dati)

7.5

6.8

6.5

Nominālā bruto alga (gada pārmaiņas; %)

8.9

7.5

5.5

Ārējais sektors 

 

Tekošā konta bilance (% no IKP)

–2.1

–0.5

–0.8

Valdības finanses (% no IKP)

 

Vispārējās valdības parāds

45.9

47.2

45.8

Budžeta pārpalikums/deficīts

–6.7

–4.0

–2.2

Prognozes sagatavotas, izmantojot līdz 2021. gada 17. septembrim pieejamo informāciju.

 

Citi jaunumi

28.03.2024.

Ilgtspējas brokastīs informē par klimata pārmaiņu ietekmi uz finanšu sektoru

Šodien, 28. martā, norisinājās pērn aizsāktā cikla...
28.03.2024.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību segmentā turpinās sašaurināšanās

2023. gada beigās Latvijā darbojās 29 kooperatīvās krājaizdevu...
27.03.2024.

Makroekonomiskās prognozes | 2024. gada marts

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada...
21.03.2024.

Par Latvijas Bankas darbu svētku laikā

Saistībā ar svētkiem mainīts Latvijas Bankas darba laiks. Kā...
20.03.2024.

Banku sadarbība ar klientiem: kā panākt samērību?

Jau vairākus gadus finanšu sektorā saistībā ar finanšu noziegumu...
20.03.2024.

Ilgtspējīgas finanses – katram ir sava loma nākotnes veidošanā

2024. gads ir atnesis vēstis par aizvien pieaugošiem klimata un...
19.03.2024.

Latvijas ieguldījumu brokeru sabiedrības 2023. gadā strādāja ar 840 tūkstošu eiro peļņu

Latvijas ieguldījumu brokeru sabiedrības 2023. gadā strādāja ar...
19.03.2024.

Kara ekonomika un kā tā darbojas

Kas ir kara ekonomika un kā tā darbojas? Krustpunktā Lielā...
19.03.2024.

Sākas balsojums par 2023. gada izcilāko kolekcijas monētu

Latvijas Banka sadarbībā ar portālu "Delfi" no 2024. gada...
14.03.2024.

"Finanšu pratības nedēļas 2024" laikā visā Latvijā notiks daudzveidīgi pasākumi par naudu, kas noderēs ikvienam

No 18. līdz 24. martam Latvijā jau 11. reizi notiks...
13.03.2024.

Latvijas Banka anulē Pūņu Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licenci

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 2024. gada 13. martā anulēja...
12.03.2024.

Brīvi izvēlētai tēmai veltītas kolekcijas monētas dizaina atklātā konkursa rezultāti

Noslēdzies Latvijas Bankas izsludinātais brīvi izvēlētai tēmai...