Kredītiestāžu uzraudzība
Uzraudzības principi
Latvijas Banka regulē un pārrauga Latvijas kredītiestāžu sektoru ciešā sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku tās izveidotā Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros un ar Eiropas uzraudzības iestādēm atbilstoši labākajai starptautiskajai kredītiestāžu uzraudzības praksei un darbības pamatprincipiem.
Uzraudzības galvenais princips ir iespējami savlaicīgi identificēt problēmas finanšu tirgū vai individuāla tirgus dalībnieka darbībā, lai nekavējoties sniegtu uzrauga viedokli un rekomendācijas vai pieprasītu novērst vai samazināt problēmas.
Uzraudzība ir viens no stabilas finanšu sistēmas galvenajiem pīlāriem, kas papildina finanšu tirgu pašregulāciju un katras finanšu iestādes iekšējās kontroles mehānismus. Uzraudzības pamatmērķis ir nodrošināt, ka katra uzraugāmā iestāde tiek profesionāli un piesardzīgi pārvaldīta atbilstoši tās darbības specifikai un risku lielumam.
Latvijas Banka pastāvīgi stiprina kredītiestāžu uzraudzības ietvaru, nodrošinot visaptverošu uzraudzības procesu, kā arī sekmējot stabila un pret krīzēm noturīga kredītiestāžu sektora darbību un attīstību.
Vienotais uzraudzības mehānisms
Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) ir Eiropas banku uzraudzības sistēma, kas stājās spēkā 2014. gada 4. novembrī.
VUM galvenie mērķi ir:
- nodrošināt Eiropas banku sistēmas drošumu un ilgtspēju;
- veicināt finanšu stabilitāti un finanšu integrāciju eirozonā un vienotajā tirgū kopumā;
- nodrošināt konsekventu uzraudzību saskaņā ar vienotiem augsta līmeņa standartiem un prasībām.
VUM vada Eiropas Centrālā banka (ECB), strādājot ciešā sadarbībā ar VUM iesaistīto valstu nacionālajām uzraudzības iestādēm, Latvijā – ar Latvijas Banku.
VUM iesaistītajās valstīs nozīmīgo kredītiestāžu tiešu uzraudzību veic ECB. Katrā attiecīgajā valstī ECB tiešai uzraudzībai ir pakļautas vismaz trīs kredītiestādes neatkarīgi no to absolūtā lieluma.
Latvijas gadījumā ECB ir pārņēmusi trīs pēc aktīviem lielāko kredītiestāžu – AS "Swedbank", AS "SEB banka" un AS "Citadele banka" – tiešo uzraudzību. Latvijas Banka ir daļa no šā ECB īstenotā uzraudzības procesa – Latvijas Bankas darbinieki ir integrēti ECB kopējās uzraudzības komandās.
Kredītiestādes, kuras netiek uzskatītas par nozīmīgām, uzrauga katras valsts nacionālā uzraudzības iestāde sadarbībā ar ECB.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu un sankciju riska pārvaldību Latvijā gan nozīmīgajās kredītiestādēs, gan mazāk nozīmīgajās kredītiestādēs un Eiropas Savienības dalībvalstu kredītiestāžu filiālēs uzrauga Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvalde.
Vairāk informācija par vienoto uzraudzības mehānismu
Latvijas Banka nosaka finanšu tirgus, tostarp kredītiestāžu, uzraudzības prioritātes un fokusus. Lai nodrošinātu uzraudzības prioritātēm atbilstošu rīcību, Latvijas Banka izstrādā katrai nozarei un katram tirgus dalībniekam uzraudzības programmu, kā arī klātienes un neklātienes aktivitāšu plānu, īstenojot uz risku izvērtējumu balstītu pieeju un uzraudzības procesos piemērojot proporcionalitātes principu. Kredītiestāžu darbību regulē:
Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process
Viens no galvenajiem uzraudzības principiem nemainīgi ir uz risku izvērtējumu balstīta uzraudzība. Ievērojot šo principu, Latvijas Banka pastāvīgi uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (UPNP) ietvaros vērtē kredītiestāžu darbības rezultātus, risku līmeni un to pārvaldīšanas kvalitāti, kā arī, pamatojoties uz šo risku monitoringa rezultātiem, plāno nepieciešamos uzraudzības pasākumus.
Risku novērtējums UPNP ietvaros tiek veikts atbilstoši Latvijas Bankas metodoloģijai, kas ir izstrādāta, ievērojot Eiropas Banku iestādes UPNP vadlīnijas. Novērtējumā tiek ņemti vērā gan risku līmeni raksturojošie kvantitatīvie rādītāji un to robežvērtības atbilstoši ECB metodoloģijai, gan informācija par risku pārvaldīšanu, kas izriet no klātienes pārbaudēm, tematiskajām un horizontālajām pārbaudēm, Latvijas Bankas rīcībā esošās informācijas par regulējošo prasību ievērošanu un konstatētajiem iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem, par kredītiestāžu kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesu kvalitāti un darbības atjaunošanas plāna vērtējumu. Latvijas Banka izmanto informāciju, kas sniegta kredītiestāžu uzraudzības pārskatos par stāvokli konkrētā periodā, kā arī papildus pieejamo aktuālo informāciju par būtiskiem notikumiem un izmaiņām kredītiestāžu darbībā, risku līmenī un finansiālās darbības rādītājos.
Latvijas Banka risku vērtējumus un risku līmeni UPNP ietvaros nosaka skalā no "1" līdz "4":
|
Vērtējums |
Riska līmenis |
|
1.0–1.7 |
zems risks |
|
1.8–2.5 |
vidēji zems risks |
|
2.6–3.3 |
vidēji augsts risks |
|
3.4–4.0 |
augsts risks |
Latvijas Banka UPNP ietvaros lemj, vai kredītiestāžu stratēģijas, procedūras un īstenotie pasākumi nodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu un vai kredītiestāžu pašu kapitāls un likviditāte ir pietiekama to darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai. Ņemot vērā UPNP rezultātus, Latvijas Banka nosaka kredītiestādēm papildu pašu kapitāla prasības un ieteicamās kapitāla rezerves prasības, īpašas likviditātes prasības, kā arī piemēro citus uzraudzības pasākumus un rekomendācijas.
Eiropas Banku iestādes UPNP vadlīnijas
Informācija par UPNP ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē
Latvijas Banka veic uz risku izvērtējumu balstītu un uz attīstību vērstu nepārtrauktu un visaptverošu tirgus dalībnieku uzraudzību: Pārbaudes iedalāmas šādās kategorijās:
Noderīga informācija