Publicēts: 20.11.2022. Aktualizēts: 03.01.2023.

Normatīvie un administratīvie akti un vispārīgie norādījumi apdrošināšanas regulējuma jomā, ar kuriem transponē ES tiesību aktus vai kas pamatojas uz ES tiesību aktiem, vai citādi ir piemērojami Latvijā

ES tiesību akti apdrošināšanas regulējuma jomā, kuri ir tieši piemērojami Latvijas teritorijā.

Apdrošinātāju darbību nosaka un regulē Latvijas Republikas Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums, saskaņā ar šo likumu izdotie normatīvie noteikumi, Apdrošināšanas līguma likums un Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums, citi likumi un normatīvie akti, kas regulē komercdarbību, kā arī Eiropas Komisijas tieši piemērojamie normatīvie akti.

Apdrošināšanas tirgus dalībnieku uzraudzības mērķis ir savlaicīgi atklāt to darbībā iespējamo likumu pārkāpumu vai problēmu cēloņus, Latvijas Bankas kompetences ietvaros veikt pasākumus šo cēloņu novēršanai un atbilstoši rīkoties, lai mazinātu kāda tirgus dalībnieka problēmu ietekmi uz finanšu un kapitāla tirgu kopumā.

Lai īstenotu šo mērķi, Latvijas Banka veic uz nākotni vērstu un uz risku ietekmes novērtēšanu balstītu apdrošināšanas darbības uzraudzību, savlaicīgi piemērojot uzraudzības pasākumus un ievērojot proporcionalitātes principu. Nepārtrauktu un visaptverošu apdrošināšanas darbības uzraudzību Latvijas Banka īsteno:

  • neklātienē (off-site) analizējot apdrošināšanas sabiedrību darbību raksturojošos rādītājus, pastāvīgi pievēršot uzmanību finanšu rādītāju kvalitatīvajām un kvantitatīvajām izmaiņām un regulējošo prasību ievērošanai, lai identificētu un novērtētu katras apdrošināšanas sabiedrību darbībai būtiskos riskus, kuriem tie ir vai var tikt pakļauti;
  • veicot detalizētas klātienes (on-site) un neklātienes (off-site) pārbaudes atbilstoši pārbaužu plānam, kas izstrādāts, pamatojoties uz risku novērtēšanas procesa ietvaros veiktās apdrošināšanas sabiedrību riska pakāpes noteikšanas rezultātiem;
  • piemērojot apdrošināšanas sabiedrībām uzraudzības pasākumus, ja risku novērtēšanas procesā vai detalizētu pārbaužu laikā apdrošināšanas sabiedrību darbībā ir atklātas nepilnības vai esoši vai iespējamie trūkumi vai neatbilstības, kas apdraud vai var nākotnē apdraudēt to finansiālās darbības stabilitāti un negatīvi ietekmēt spēju izpildīt saistības atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.

Uz nākotni vērsts un uz risku ietekmes novērtēšanu balstīts uzraudzības pārbaudes process tiek veikts vairākos posmos – pārskatos atspoguļotās informācijas analīze, riska novērtēšana un riska pakāpes noteikšana, uzraudzības procesa plānošana, klātienes vai neklātienes pārbaužu veikšana un uzraudzības pasākumu piemērošana.

Riska novērtēšanas process ir līdzeklis, ko Latvijas Banka izmanto, lai identificētu, analizētu un novērtētu apdrošināšanas sabiedrības darbībai piemītošos riskus un novērtētu to lietoto metožu šo risku pārvaldībai kvalitāti, pietiekamību un atbilstību to darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai. Risku novērtēšanas procesa ietvaros, pamatojoties uz saņemtās informācijas analīzes rezultātiem, veic katras apdrošināšanas sabiedrības ietekmes iedalījumu, risku un risku pārvaldīšanas novērtējumu, tādejādi nosakot katrai apdrošināšanas sabiedrībai riska pakāpi robežās no "1" līdz "4". Risku novērtēšanas procesa rezultātu (riska pakāpi) izmanto, lai veiktu efektīvu apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, tostarp nosakot prioritātes un intensitāti uzraudzības pasākumiem un, plānojot klātienes un neklātienes pārbaudes, noteiktu to apjomu, mērķi un biežumu.

Latvijas Banka, veicot apdrošināšanas darbības uzraudzību, lai pārliecinātos par apdrošināšanas sabiedrības darbības atbilstību Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma prasībām, izvērtē Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 44. pantā minētos apdrošināšanas sabiedrības darbību raksturojošus elementus. Minimālo laika intervālu minētajai izvērtēšanai, apdrošināšanas sabiedrību darbības pārbaužu veikšanas biežumu, kā arī uzraudzības pasākumiem nepieciešamo resursu apjomu atkarībā no katrai apdrošināšanas sabiedrībai noteiktās riska pakāpes nosaka "Kārtība minimālā laika intervāla noteikšanai Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 44. pantā minēto elementu regulārai izvērtēšanai un darbības pārbaužu veikšanai".

Ja konstatētas situācijas, kas var apdraudēt apdrošināšanas sabiedrības finansiālās darbības stabilitāti un līdz ar to negatīvi ietekmēt tās spēju izpildīt savas saistības pret apdrošinājuma ņēmējiem, apdrošinātajiem un personām, kurām ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, Latvijas Banka var piemērot apdrošināšanas sabiedrībām uzraudzības pasākumus, lai šādas situācijas novērstu.

Kārtība minimālā laika intervāla noteikšanai

Latvijas Banka ir atvasināta publiska persona. Atbilstoši Latvijas Bankas likumam tā veic finanšu tirgus un tā dalībnieku, tostarp apdrošināšanas sabiedrību, darbības regulēšanu un uzraudzību.

Latvijas Banka veicina ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti.

Latvijas Bankas funkcijas:

  1. izdot normatīvos aktus un pieņemt lēmumus par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību regulējošām prasībām un šo darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību;
  2. regulēt finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību, kontrolējot normatīvo aktu un normatīvo noteikumu un Latvijas Bankas lēmumu izpildi;
  3. noteikt kvalifikācijas un atbilstības prasības finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un to amatpersonām;
  4. noteikt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku licencēšanas un reģistrēšanas kārtību;
  5. apkopot un analizēt ar finanšu un kapitāla tirgu saistīto informāciju un publicēt to;
  6. nodrošināt Noguldījumu garantiju fonda un Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļu uzkrāšanu, pārvaldīšanu un atlīdzību izmaksu no šiem fondiem saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu;
  7. nodrošināt kompensāciju izmaksu ieguldītājiem saskaņā ar Ieguldītāju aizsardzības likumu;
  8. analizēt finanšu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvos aktus, sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai un to saskaņošanai ar Eiropas Kopienas normatīvajiem aktiem;
  9. sistemātiski pētīt, analizēt un prognozēt finanšu un kapitāla tirgus attīstību;
  10. sadarboties ar ārvalstu finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijām un piedalīties starptautisko finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūciju organizāciju darbā;
  11. kontrolēt, lai finanšu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvajos aktos regulēto darbību veic tikai šajos normatīvajos aktos minētās personas.

Uzraudzības prioritātes

  • Apdrošināšanas tirgus dalībnieku klātienes un neklātienes pārbaužu veikšana saskaņā ar apstiprināto uzraudzības pasākumu plānu.
  • Apdrošināšanas tirgus dalībnieku klātienes un neklātienes uzraudzības procesa pilnveidošana, papildinot klātienes un neklātienes uzraudzības metodoloģisko ietvaru atbilstoši izmaiņām saistošajos normatīvajos aktos.
  • Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītāju uzraudzības ietvara pilnveidošana, lai nodrošinātu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītāju darbības atbilstības Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvā noteiktajām prasībām uzraudzību, nodrošinot minētās direktīvas prasībām atbilstošu to klientu (patērētāju) interešu aizsardzību.

Uzraudzība